KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Āraišu arheoloģiskais parks

Atrašanās vieta: N57° 15` 6.53", E25° 16` 57.5" | Interneta vietne: amata.lv/araisu-ezerpils/

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi

ĀRAIŠU EZERPILS

Līdzās pilskalniem un senpilsētām Latvijas teritorijā 9.-10.gs. pastāvēja vēl kāds savdabīgs nocietinātu dzīvesvietu tips – ezermītnes. Tās atradās ezeru salās, sēkļos uzbūvētās vai uz pāļiem celtas apmetnes, kuras sava novietojuma dēļ varēja izmantot sieviešu un bērnu aizsardzībai ienaidnieka uzbrukuma laikā vai arī kā drošu alternatīvu dzīves vietu ar zveju nodarbinātai kopienas daļai.  

Pagātnes un mūsdienu saskare ir skaidri nojaušama Āraišu ezerpilī. Āraišu ezerpils bija no 9. līdz 10. gadsimtam apdzīvota nocietināta seno latgaļu apmetne uz salas Āraišu ezerā. Arheologa Jāņa Apala vadībā Āraišu ezerpils mūsdienās ir daļēji rekonstruēta un mūsdienās ir viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā. Apmetnes platība bija apmēram 2000m2. Aizsardzības nolūkā tā celta uz zemes, pārplūstošas saliņas apmēram 50 m no krasta un nocietināta līdzīgi pilskalnam.  

Dzīvojamās ēkas atradušās salas centrā, aiz tām saimnieciska rakstura būves. Katras apbūves malas nocietinātas ar aizsargžogu. Apmetni ar ezera krastu savienoja bruģēts dambis.

Spriežot pēc atradumiem, Āraišu ezerpils iedzīvotāji nodarbojušies ar zemkopību un lopkopību. Nozīmīga vieta saimniecībā bijusi arī dravniecībai, medībām un zvejai. 

***Teika par nogrimušo pili ***

Latviešu teikas vēstīja, ka vietā, kur tagad atrodoties maza saliņa, Āraišu ezerā esot nogrimusi pils un skaidrā laikā Āraišu ezera dibenā varot redzēt pils paliekas. Zvejnieki vairījušies zvejot salas tuvumā, jo uz senajiem koka pāļiem ķeroties tīkli.  

 ĀRAIŠU MŪRA PILS

Ezerpilij blakus esošā Āraišu mūra pils bija ordeņa Cēsu komturejaspalīgpils. Senākais Āraišu vārda pieminējums atrodams kādā 1410.g. vēstulē, bet par pili Āraiši pirmo reizi nosauktu 1438.gadā. Arī arheologs J. Apals konstatējis, ka par pils apdzīvotības sākumposmu var uzskatīt 14.gs., uz ko norāda atrastais monētu depozīts.

Sakarā ar Livonijas karu Āraiši parādās 16.gs. otrā puses dokumentos. 1561. gadā Āraiši nonāca Polijas karaļa īpašumā un kļuva par amata muižas centru.  

Kopš 16.gs. otrās puses poļu dokumentos parādās Āraišu otrs apzīmējums – Veccēsis (Stara Kies). Šī apzīmējuma rašanās radīja vēlākajos gadsimtos vēsturnieku nesaprašanos, kur atradušies Cēsu pirmsākumi. Jaunākie arheoloģiskie pētījumi Cēsis liecina, ka senākā pirmsvācu apdzīvotība Cēsu pilsētas teritorijā saistāma ar t.s. Riekstukalna pilskalnu, kas atrodas blakus Cēsu mūra pilij.