KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Arendoles muiža

Atrašanās vieta: N56° 9` 4.781", E26° 36` 32.3" | Interneta vietne: https://arendolesmuiza.wordpress.com/

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Arendoles muiža saukta arī par Randauku ir veidojusies uz senas lībiešu apdzīvotas vietas Dubnas upes krastā. Vietas nosaukums cēlies no vārda randa (lībiski krasts). Vienīgais ceļš no Randaukas veda cauri mežam uz administratīvo centru Kalupi.

Pils savulaik bija būvēta kā muižkungu medību un atpūtas vieta. Latgales muižu arhitektūrā Arendoles pils apbūves komplekss izceļas ar greznību un savdabību un ir saglabājies līdz mūsu dienām.

Arendoles muiža vēstures avotos tika minēta jau 16. gadsimtā, kad Arendoles muižas īpašnieki bija Grappenbruki. Vēlāk Arendoles muiža piederēja Līdinhauzeniem-Wolfiem līdz 1773. gadam. Pēc tam muižu iegādājas Ilūkstes barons Jozafats Zībergs. 1803. gadā Zīberga vienīgā meita Izabella Helēna (1785-1849) apprec Krāslavas grāfu Mihailu Plāteru (1777-1862), un lai nezustu Zībergu uzvārds, cars Aleksandrs Pirmais atļauj veidot jaunu – Plāteru-Zībergu dzimtu. 

Arendoles muižas kungu māja laika gaitā tikai vairakkārt pārbūvēta. Kad 1895. gadā muižu mantoja Staņislava dēls Andrejs, muižas kungu mājai piebūvēja vēl vienu korpusu, torni un virtuves māju. Tad arī tika uzbūvētas vairākas saimniecības ēkas, kā arī zirgu staļļi. Muižas pārbūve tiek pabeigta 1901.gadā. 

Liels posts muižai tiek nodarīts kad 1918. gada decembrī muižu pamet vācu karaspēks, kuri bija ieņēmuši muižas teritoriju un dzīvoja līdzās barakās. Pēc vāciešu atkāpšanās apkārtnes iedzīvotāji izzaga muižas inventāru, mēbeles, logus un durvis. Atnākot „sarkano baltiešu” valdībai muiža tiek nacionalizēta un 1919. gada pavasarī muižā nodibina komūnu, kurā iesaista vietējos strādniekus un kara bēgļus. 1920. gada 6. janvārī sarkanā armija bez pretestības atstāj Arendoli 3. Jelgavas kājnieku pulkam. 1921. gada 14. februārī, pamatojoties uz agrārās reformas likumu, muižu no tās pēdējā pārvaldnieka Kazimira Valentinoviča pārņem Kalupes pagasta valde. Muižas nodošanas aktā bija uzskaitītas 27 ēkas: pati kungu māja, kalpu māja, noliktavas, rija ar piedarbu, labības kaltētava un noliktava, ledus pagrabs, pirts, siltumnīca, smēde, vēja dzirnavas, govju un cūku kūtis, ar taisnstūrī veidotu ēku kompleksu ar iekšējo pagalmu, kurā ietilpst zirgu staļļi ar diviem siena šķūņiem, vāgūzi un trīs dzīvokļi. Aktā minētas arī lauksaimniecības mašīnas un inventārs, kā arī 3 zirgi.

Agrārās reformas rezultātā muižā tiek izvietota 6.klasīgā Āmuļu pamatskola un bērnu patversme. 

Kopš 2002. gada muižu apsaimnieko un tajā darbojas biedrība „Es Latgalei“. Muižas restaurācija un atjaunošana sākta ar muižas labības noliktavu — atjaunots jumta segums, ielikti logi un ieejas durvis. Kalpu mājai tika nomainīts koka šindeļu jumts un notekas, ielikti pēc vecā parauga darinātie logi, kopskaitā 31. Iekonservēti arī palikušie staļļa mūri un uzsākta to atjaunošana. Kungu mājai nomainītas notekas un remontēts jumts.  

2004. gadā muižas kungu māja tika iekļauta Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. 
Arendoles muižai ir liels simtgadīgs parks Dubnas upes krastos, kurā aug dažādas koku un krūmu sugas. Parkā aug arī leģendām apvītais miera, mīlestības un labas gribas simbols – baltais āmulis.