KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Bauskas pils

Atrašanās vieta: N56° 24` 12.7", E24° 10` 27.5" | Interneta vietne: bauskaspils.lv/lv/pils-un-muzejs

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Bauskas pils celta Livonijas ordeņa mestra Heidenreiha Finkes fon Overberga valdīšanas laikā no 1439.-1450.g. Livonijas ordenis pili būvēja, lai nostiprinātu savu varu pār Zemgali, aizsargātu robežu ar Lietuvu un kontrolētu tirdzniecības ceļu no Lietuvas uz Rīgu. Bauskas pils bija ne vien nocietinājums, bet arī fogtu (ordeņa valsts novada) centrs, no kura fogts kā amatpersona realizēja tiesas, policijas, finanšu un kara pārvaldes funkcijas.

16.gs. sākumā Livonijā strauji izplatījās reformācija. Sākotnēji protestantu sludinātāji guva panākumus pilsētās, vēlāk arī laukos un Livonijas ordenī. Bauskas pils cietumā no 1536.gada līdz 1538.gadam bija ieslodzīts Mārtiņa Lutera ideju propagandētājs, sludinātājs Valdis Burkards.

1555.gada vasarā izcēlās konflikts starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni, kas bija pēdējā cīņa par virsvaldību valstī. 1557.gadā augustā Polija pieteica karu ordenim. Ordeņa delegāti visu 1557.gada jūliju uzturējās Bauskas pilī, jo viņiem netika dota iebraukšanas atļauja.

Sākoties Livonijas karam 1559.g. 31.augustā Viļņā tika noslēgts aizsardzības līgums, ko parakstīja Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers un Lietuvas kanclers Nikolajs Radzivils. Polija apsolījās palīdzēt Livonijai cīņā pret Krieviju, bet pretim prasot pierobežas pilsnovadu un piļu nodošanu uz laiku Polijas īpašumā. Bauskas ordeņpils Polijas kara vietvaldim tika nodota 1559.gada beigās, bet 1561.gadā Bauskas pili apmaiņā pret Koknesi no poļiem ieguva pēdējais Rīgas arhibīskaps – Brandenburgas Vilhelms.

1625.gadā pili ieņēma zviedru karaspēks, 1628.gadā – poļu karaspēks, 1629. Gadā to atguva Kurzemes hercogs.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1701.gadā pili ieņēma zviedru karaspēks un ap pili tika izveidoti spēcīgi zemes nocietinājumi –vieni no izteiksmīgākajiem Latvijas teritorijā. 1706.gadā pili daļēji uzspridzināja krievu karaspēks. 18.gs. pils vairs netika apdzīvota un pamazām pārvērtās drupās.

Pilsdrupas tika plaši pētītas arheologa A. Caunes vadībā 1980-tajos gados. Bauskas pils labi raksturo 15.–17. gadsimta militāro būvju arhitektūru Latvijā. Tās vecākā daļa ir vienīgais speciāli uguns šaujamo ieroču lietošanai celtais Livonijas ordeņa cietoksnis, bet jaunākā daļa – ar bastioniem, aizsardzības sienām un zemes vaļņiem nocietināta rezidences tipa pils. Celtne ir vienīgā daļēji saglabājusies Kurzemes un Zemgales hercogu fon Ketleru rezidence, kā arī vienīgais arhitektūras piemineklis Latvijā, kas ilustrē manierisma laika piļu arhitektūras un lietišķi dekoratīvās mākslas izpausmes Kurzemes hercogistē.

Kad pakāpjamies Bauskas pilī, saredzama vieta, kur satek Mūsa ar Mēmeli, arī parks ar estrādi, bet pretējā pusē paveras interesants skats uz pilsētu.

***Nostāsti ***

Kādā no Bauskas pils pagrabiem, pēc nostāsta, atrodoties liela lāde ar zelta naudu. Lāde esot no dzelzs un apkalta ar tērauda stīpām.Uz lādes tupot divi suņi ar lielām galvām un katru, kas lādei tuvojoties, apēdot.

Bauskas pilij, kad tā vēl bijusi apdzīvota, apkārt varējuši apbraukt ar sešjūgu - sešiem zirgiem, citu citam blakus jūgtiem. Bet tagad pat vienam cilvēkam bīstami gar Mēmeles pusi noiet: augstā krasta pakājē dziļa dzelme. Tajā noslīkuši daudzi cilvēki. Bīstama vieta ari plostiem. Dzelme plostu griež apkārt tik ilgi, kamēr to salauž, ja laikus netiek ārā. Pils viens mūris taisījies krist Mēmelē, bet apmēram pirms 30 - 40 gadiem (ap 1880.g.) ataicināts mūrnieks mūri nostiprināt. Tagad nu mūris stāv.