KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Bauskas sv. gara baznīca

Atrašanās vieta: N56° 24` 34.3", E24° 10` 59.9"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Baznīca ir senākā Bauskas celtne, kas celta 1591.g. līdz 1594.gadam vācu draudzei. Sākumā ēka bija bez torņa, tas tika uzcelts tikai 1614.gadā., bet 1623.gadā tam uzbūvēja divposu torņa smaili ar kupolu, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies, jo 1813.gadā to nācās nojaukt, jo to bija bojājis zibens spēriens.

1799.gadā zibens iespēra tornī, sabojājot jumta konstrukciju. 1813.gadā uzcēla jaunu torni – zemu piramidālu četrslīpju jumtiņu. Un šāds izskats baznīcas tornim ir vēl šodien. 1815.gadā 1.maijā baznīcas tornī vēlreiz iespēra zibens, sabojājot jumta kārniņus, tā konstrukciju un draudzes telpas.

1839.gada protokolā esot minēts, ka dievnams ir pavisam nolaists. Tieši šajā gadā pēc Kurzemes arhitekta Frīdriha Šulca projekta sāka plaši kapitālo remontu, kurš beidzās jau 1840.gadā.

Visā savā garajā mūžā baznīca saudzīgi glabājusi liecības par pilsētas vēsturi un pilsētniekiem, un sakrājusi izcilu mākslas pieminekļu kolekciju. Sv. Gara baznīca ir DR-ZA virzienā orientēta kaļķakmens garenbūve ar izvirzītu masīvu taisnstūra torni. Pie torņa pieslejas zema piebūvīte, kas 1633.gadā celta kā kaulu kambaris.

 Baznīcas altāris darināts 1699.gadā, bet šodienas izskatu tas guvis 1861.gadā pēc pārbūves, ko veica mākslinieks J. Dērings par Bauskas iedzīvotāju Johannas Bubētas testamentā novēlētiem līdzekļiem. Altārdaļu sedz zvaigžņu velve, sakristejas telpu sedz krusta velve. Savukārt 1610.gada vizitācijas protokolā minēts, ka jaunieceltajā baznīcā sākotnēji izmantots 1584.gada nojauktās Sv. Ģertrūdes baznīcas altāris. Draudzes telpu no altārdaļas atdalīja ļoti masīva triumfa arka. Tagad to atdala tikai miniatūrs letners. Draudzes soli darināti 17.gs.vidū un 18.gs. sākumā. Vienā no soliem redzams krāsains kokgriezums – senākais Bauskas ģerboņa attēlojums ar zelta lauvu sarkanā vairogā. Gar dievnama sienām sarindotas deviņas 16.gs. kapa plāksnes. Uz frontona slīpnēm bija novietotas zvilnošā pozā Mīlestības un Ticības alegorijas smagnējās skulptūras.

1762.gadā Sv. Gara baznīca ieguva tagadējo balti krāsoto un zeltīto rokoko stila kanceli. Grezno korpusu, ko rotā rokaja un treljāžas ornaments, balsta volūtām greznota pamatne. Pie kanceles uzejas margām piestiprināta rokaja kartuša ar dāvinājuma gada skaitli. Īpaši grezns ir kanceles jumtiņš, kuru rotā stilizēts Korfu ģerbonis un serafimu galviņas. Viens no mākslinieciski vērtīgākajiem iekārtas priekšmetiem ir 1688.gadā darinātais lūgšanas sols ar gleznotiem evaņģēlistu portretiem pildiņos.

1563. gadā Trīsvienības baznīcas zvans gājis bojā 1733.gada ugunsgrēkā. Zvans bijs 65 kg smags. Pēc 2. pasaules kara baznīcas tornī bija zvans.

Mākslas vēsturniece Muižniece atzīmē, ka savdabība un atšķirīga parādība ir no Kurzemes skulptūrām Bauskas Sv. Gara baznīcas kokgriezumi (17.gs. 90mitie gadi).

Arī Bauskas Sv. Gara baznīca tika izmantota kā muižnieku, pilsētas pilsoņu un mācītāju apbedījuma vieta. Apmēram divus gadsimtus baznīcas grīda tika izmantota kā turīgo un ievērojamāko draudzes locekļu kapa vieta, kuru klāja kapa plāksnes. Kopumā bijušas 12 plāksnes, bet līdz šodienai saglabājušās desmit kapa plāksnes – gan ļoti nodilušas un knapi salasāmas.

Bauskas baznīca kā aizsardzības tipa arhitektonisks veidojums hercogistes būvvēsturē ir savdabīga un unikāla parādība. Katrā garenfasādē izvietotas ir sešas smailkoka logailas.