KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

BRĪVĪBAS CĪŅAS – Induļa Ranka piemineklis

Atrašanās vieta: N56° 56` 22.9", E24° 6` 0.212"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Lai gan Latvijas valsts ir pasludināta 1918.gada 18.novembrī, tās teritorija joprojām bija okupēta. No 1918. – 1920.gadam noritēja Brīvības cīņas. 1919.gadā tautā bija notikusi patriotiska apņemšanās ziedot visu un cīnīties līdz beidzamam, lai ienaidnieka uzbrukumu atsistu. Patriotisks cīņas gars un sajūsma valdīja visā sabiedrībā, kas lielā vienprātībā un pašaizliedzībā nesa dažādus upurus un uzņēmās visādus pienākumus, lai veicinātu uzvaru.

Latvijā 1919.g. vasaras beigās vācu karaspēks pārgāja P.Bermonta vadītajā krievu karaspēkā, kurš deklarēja, ka cīnīsies pret lieliniekiem, lai gan plānā bija sagrābt Baltiju, padarot to par Krievijas provinci. Vācieši varētu saņemt šeit zemi, un senākās privilēģijas tiktu atjaunotas.

Jau 8.oktobrī sekoja uzbrukums Rīgai, kas tika apturēts, bet izšķirošās kaujas notika novembrī. Oktobra sākumā no Latvijas armijas sastāvā esošajiem 39000 karavīriem, 33 lielgabaliem un 173 ložmetējiem tā sauktajā Dienvidu frontē (pret Bermonta spēkiem) pulkveža JorģaZemitāna pakļautībā atradās tikai 11500 karavīru ar deviņiem lielgabaliem un 23 ložmetējiem. Bija arī divas lidmašīnas, viens bruņuvilciens un trīs bruņuautomobiļi. Rīgā no šiem spēkiem bija koncentrēti tikai 5000 kareivju. Oktobrī pakāpeniski notika pārmaiņas Latvijas nacionālās armijas vadībā. Par virspavēlnieku kļuva J. Balodis, par štāba priekšnieku – P. Radziņš,

Pēc Torņakalna atbrīvošanas 1919. gada 11.novembrī Latvijas armijas vadība izlēma strauji turpināt uzbrukumu Bermonta spēkiem Zemgalē, lai izvairītos no karadarbības apturēšanas Latvijas teritorijā un Antantes valstu iesaistīšanās miera sarunu procesā. Novembra beigās Latvija Vācijai pieteica karu (paziņoja, ka abas ir kara stāvoklī), jo tā kā Bermonta karaspēks bija vācu virsvadībā, un Vācijas valdība to apstiprināja, tad tika konstatēts, ka Vācija ir Latvijai uzbrukusi.

 Visā Bermontiādē krita ap 2000 Latvijas armijas karavīru un, ņemot vērā, ka Pārdaugavas atbrīvošanas operācijas laikā krita ap 100 karavīru, Zemgales un Kurzemes atbrīvošanas kaujas, kas sekoja Pārdaugavas atbrīvošanai, ir jāvērtē kā ļoti nozīmīgu Latvijas Brīvības cīņu posmu. Kā atgādinājums par šīm cīņām mums, 2002.gadā Mūkusalas ielā netālu no Dzelzceļa tilta tika atklāts tēlnieka Induļa Rankas piemineklis, kas veidots no divās daļās pāršķelta sarkanbrūna raupji apstrādāta granīta. Daļā, kas pavērsta pret Mūkusalas ielu, iekalts Lāčplēša ordeņa zvaigznes siluets ar Brīvības pieminekļa trīs zvaigžņu motīvu ozollapu vainagā. Otru daļu papildina divu dūju ēnas, kas simbolizē karavīrus un viņu varonību. Uz 2 metrus augsto pieminekli ved no dzelzceļa gulšņiem veidots ceļš, pastiprinot skarbo noskaņu, kas atgādina tolaik sagrauto Rīgu un pēckara grūtības.