KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Cēsu pils

Atrašanās vieta: N57° 18` 47.6", E25° 16` 16.9" | Interneta vietne: cesupils.lv/

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi

Cēsu viduslaiku pils ilgstoši kalpoja par Livonijas ordeņa mestru rezidenci un ordeņa teritorijas pārvaldes centru. Kā liecina Indriķa Livonijas hronika, Cēsu pils sākta celt ap 1207.-1209.gadu.

Pils celta pamatā no gaišajiem dolomīta akmeņiem. 18.gs. sākumā pārbūvēja vienu no tās priekšpilīm, tajā izveidojot Cēsu Jauno pili – šobrīd šis komplekss ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Cēsu pils ir Livonijas ordeņa kastellas tipa pils. Celtā pils sākotnēji kalpoja par Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku atbalsta punktu– šo funkciju pils saglabāja līdz pat Livonijas ordeņa sabrukumam. Sava nākamā saimnieka – Vācu ordeņa – vadīšanas laikā tika iemantota Livonijas varenākā cietokšņa slava. Pilī rezidēja Vācu ordeņa Livonijas zemes mestri (Livonijas ordeņa virspavēlnieki); uz ikgadējām sanāksmēm pulcējās ordeņa augstākie pavēlnieki.

1481.gadā ordeņa mestrs Livonijas- Krievzemes karu laikā pārcēlās no Rīgas un Cēsu pili, tad arī šī pils ieguva lielāku nozīmi. Līdz ar ordeņa mestra pārcelšanos, arī tika atvests Livonijas arhīvs, zelta, sudraba un citu bagātību krājumi. No 1494.g.-1535.g. Cēsu pils piedzīvoja īpašu uzplaukumu, tas bija ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga laikā. Tika piebūvēti apaļie artilērijas torņi, Ziemeļu tornim uzbūvēta cilindriska augšdaļa ar mestra dzīvojamo telpu, kas pārsegta ar greznu zvaigžņu velvi, bet sienas apmestas un uz tām gleznoti reliģiski sižeti. Līdz pat 1561.gadam Cēsis bija Livonijas ordeņa centrs.

Pils ievērojami cieta 1577.gadā, kad tai uzbruka cara Ivana Bargā armija. Ap 300 pilī glābiņu meklējušie ļaudis izdarīja pašnāvību, uzspridzinoties ar šaujampulveri. Pils rietumu korpuss pēc spridzināšanas tā arī vairs netika atjaunots. Strauji attīstoties artilērijai, senais cietoksnis zaudēja savu militāro nozīmi, taču pili kā dzīvesvietu turpināja izmantot līdz 17.gs. nogalei. 18.gs.pili izmantoja kā būvmateriālu ieguves vietu, bet no 19.gs. sākuma tā iekļauta parkā kā romantiskās ainavas sastāvdaļa.

1582.gadā pēc Livonijas sadalīšanas starp Poliju un Zviedriju, Cēsu pilī tika izvietots no Polijas atkarīgās Pārdaugavas hercogistes teritorijā atjaunotās “Livonijas katoļu bīskapijas” centrs. Tālāk 1604.gadā nelaimes gadījumā uzsprāga pils dienvidu korpusa zāles, bet 1626.g. pili ieņēma zviedru karaspēks. Ziemeļu kara laikā 1703.gadā pils tika pilnībā izpostīta un kopš tā laika tā ir pamesta un neapdzīvota– lietus un sals pakāpeniski grāva bez jumtiem palikušās būves, bet pilsētnieki biezos mūrus izmantoja kā akmeņlauztuves.

17.gs. 2.pusē Cēsu pils nozīme samazinājās, sevišķi pēc zviedru laikā organizētās muižu redukcijas 1681.g. un konventēkas izdemolēšanas, ko veica zviedru karavīri. Cēsu pils vairs saglabāja tikai lokālu saimniecisko funkciju kā muižas centrs, kura ēkas atradās otrajā priekšpilī, bet konventa ēka un pirmā priekšpils tika pamestas. Pils novārtā tika atstāta arī pēc Vidzemes nonākšanas Krievijas impērijas sastāvā, jo tās īpašnieki Cēsīs nedzīvoja un, domājams, arī neuzturējās regulāri. Situācija mainījās tikai ap 1770.g., kad barons Volfs lika pārbūvēt Jaunās pils daļu par dzīvojamo ēku.

1777.gadā barons Volfs pārdeva pilsmuižu Zīversu dzimtai ( no 1777.-1917.g. tā piederēja Zīversiem).

***Cēsu pils leģendas***


Apakš Cēsu pils mūriem atrodoties pagrabi, kur esot noraktas visādas mantas. Vienā pagrabā esot liela dzelzs lāde, pilna ar zelta un sudraba lietām, bet uz lādes tupot liels, melns suns ar ugunīgām acīm un nelaižot klāt. No šiem pagrabiem ejot arī apakšzemes ejas. Viens nebēdnieks reiz nokāpis pagrabos apskatīties. Pēc ilgāka laika viņš iznācis ārā pa smilšakmens alu, kas atrodas pils parkā. Pārdrošnieks iznesis lielu sidraba lukturi, bet pats palicis mēms un nevarējis nekā izstāstīt.


No Lielās Ellītes (ala Cēsu rajona Liepas pagastā) vedusi eja uz vācu baronu pili Cēsīs. Reiz kāds drosminieks gribējis pārbaudīt, vai tiešām no alas var nokļūt pilī. Puisis alā iegājis, bet kopš tās dienas pazudis. Vēlāk ļaudis uzzinājuši, ka viņš pils pagalmā tik ilgi pērts, līdz nomiris. Kopš tiem laikiem ala iesaukta par Lielo Ellīti.

 

Cēsu pils makets pirms 1970to gadu izrakumiem(bez uzspridzinātā rietumu korpusa, par kuru tolaik vēl īsti nezināja).