KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Cēsu Svētā Jāņa baznīca

Atrašanās vieta: N57° 18` 43.6", E25° 16` 17.5" | Interneta vietne: cesujana.lelb.lv/

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Svētā Jāņa baznīca ir otrs ievērojamākais arhitektūras piemineklis Cēsīs (aiz pils) un ir viens no vecākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Tā ir viena no senākajām un varenākajām sakrālajām kulta celtnēm Latvijā. 

Cēsu Svētā Jāņa baznīca ir lielākā viduslaiku bazilika ārpus Rīgas. Baznīca ir 65 m gara un 32 m plata trīsjomu bazilika, ko rietumu galā ievada masīvais 65 m augstais zvanu tornis ar 15 m augstu gotisku smaili.

Baznīca tika celta 13.gadsimtā - otrā Rīgas arhibīskapa Johanna fon Luves valdīšanas laikā. Tā iesvētīta 1284.gada 24.jūnijā kā Livonijas ordeņa Doma baznīca.

Baznīca nosaukta Jāņa Kristītāja vārdā – Sv. Jāņa baznīca - un bijusi Livonijas ordeņa doma baznīca. Laika gaitā tā bijusi gan katoļu, gan luterāņu dievnams.

Livonijas ordeņa pirmsākumos dievkalpojumi tika noturēti pils kapelā, taču, ordeņavarai nostiprinoties un pilsētai kļūstot par mestru rezidenci un ordeņa galvaspilsētu, radās nepieciešamība pēc respektablas mūra baznīcas. Tajos laikos tā ne vien bija pilsētas varenības, bet arī bagātības rādītājs.

16.gs. sākumā, sākoties reformācijai, baznīcu izdemolēja paši pilsētnieki. Tika iznīcinātas svētbildes un svēto statujas.  

15.un 16.gs.mijā - Livonijas “ziedu laikos” - sākās Cēsu pilsētas un līdz ar to arī Jāņa baznīcas lielākais uzplaukums, kad nāca viena no visspilgtākajām figūrām mestra amatā - Valters fon Pletenbergs, kuram pateicoties, 1524.g. baznīca sāka sludināt evaņģēliski.  

Baznīca esot kalpojusi pat par zirgu stalli Ivana Bargā armijas zirgiem 1577.gadā Livonijas kara laikā. Turklāt 1582.g. Livonijas kara rezultātā Cēsīs un arī baznīca nonāk poļu rokās, un viņu valdīšanas laikā sākās kotrreformācija. Šajā gadā Polijas karalis Stefans Batorijs nodibināja Livonijas bīskapiju un Sv. Jāņa baznīca kļuva par Inflantijas (jeb Pārdaugavas hercogistes) katoļu bīskapa katedrāli.

Sv. Jāņa baznīca bija viena no pirmajām baznīcām Latvijas teritorijā, kur pilsētnieki pievērsās reformācijai un baznīca kļuva par vienu no reformācijas centriem Ziemeļlatvijā. 16.gs. beigās, 17.gs. sākumā – kontrreformācijas laikā tā kļuva par katoļu bīskapu rezidenci. Šajā periodā baznīcā aktīvi darbojās jezuītu ordenis, kura kolēģija arī tika izvietota Cēsīs.

Sv. Jāņa baznīcā darbojās Cēsu katoļu bīskapi Andreass Patrīcijs Nideckis (1583-1587.) un Oto Šenkings (1587-1621). 1620.gadā tur tika apglabāts jezuītu kolēģijas loceklis Ērdmans Tolgsdorfs, kas latviešu literatūras vēsturē pazīstams kā pirmās līdz mūsu dienām nonākušās latviešu grāmatas – Pētera Kanīzija katoļu katķisma tulkotājs.

No 1615.-1620.gadiem Cēsīs aktīvi darbojās katoļu garīdznieks Georgs Eglers. Pēc zviedru – poļu kara Vidzeme nonāk Zviedrijas īpašumā – 1627.gadā bijušo Cēsu katoļu bīskapiju ar tajā esošo Cēsu pilsētu un Sv. Jāņa baznīcu, kā dāvinājumu no Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa saņēma Zviedrijas valsts kanclers Aksels. Baznīca ne reizi vien ir degusi kopā ar pilsētu - 1568., 1640., 1665., 1671., 1694.gados.

17.gs., poļu – zviedru kara laikā baznīcu izdemolēja poļu karaspēks, un pēc 1607.gada ugunsgrēka no tās bija palikuši tikai kaili mūri. No 1626.gada, pēc Vidzemes superintendantu Hermaņa Samsona rīkojuma, Cēsīs sākās luterticības atjaunošana un 1629.gadā Sv. Jāņa baznīca tika atdota luterāņiem. 1630tajos gados notika apjomīgi baznīcas atjaunošanas darbi. Baznīcā apbedīti trīs vācu ordeņa mestri – V. fon Brigenejs, J.-F. fon Loringhofens un V. fon Pletenbergs. Baznīcā atdusas arī poļu valdības ieceltais Vidzemes kontrreformācijas bīskaps P.Nideckis.  

 
Altāra retabls ar altārgleznu “Golgāta”