KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Čiekuru kalte, Vijciemā

Atrašanās vieta: N57° 35` 8.02", E25° 57` 13.6"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Čiekuru kalte atrodas Vijciemā. Tā būvēta 1895.gadā un nepārtraukti darbojusies līdz 1969.gadam, kad to nolēma slēgt, taču vēsturiskās kaltes tika saglabātas. Pēc LATVIJAS neatkarības atgūšanas 1992.gadā kalte atsāka savu darbību.

Kārtīgs mežinieks zina, ka veiksmīgai skujkoku meža izveidošanai nepieciešama ir čiekuru kalte, lai sagādātu meža atjaunošanai nepieciešamās sēklas. Šī čiekuru kalte tiek darbināta ar malkas apkuri, tādēļ tās efektivitāti nevar salīdzināt azr tām kaltēm, kuras darbina ar elektrību.

19.gadsimta beigās, kad Ziemeļvidzemi skāra plaši meža ugunsgrēki, bija jādomā kā mežu atjaunot. Tika nolemts šajā apkārtnē celt čiekuru kalti, kura nodrošinātu meža sēšanai nepieciešamo sēklu apjomu. 1895.gadā netālu no Vijciema - Mežmuižā, sāka darbu čiekuru kalte, kura darbojās bez pārtraukumiem līdz 20.gadsimta 70-to gadu vidum, kad tā tika apstādināta.

Vijciema čiekura kalte nedarbojās vairāk nekā 25 gadus. Pateicoties ilggadēja Zīles mežniecības mežziņa Miķeļa Pētersona pūlēm visas iekārtas tika saglabātas tādas, kādas tās bija uzsākot darbu 1895.gadā.

Pašreiz Vijciema čiekura kalti apsaimnieko VAS "Latvijas valsts meži", veiksmīgi apvienojot čiekura kaltes pamatdarbību ar vēsturisko vērtību saglabāšanu, jo Vijciema čiekura kalte darbojās arī kā muzejs.

***Nostāsts***

Vijciema čiekurkaltē reiz kādā ziemas vakarā viesojās arī dzejnieki - tēvs un dēls Imants un Rimants Ziedoņi, kuri pēc tam grāmatā "Mežu zemē Latvijā" šo vietu salīdzināja ar pasaku namiņu: “Tāds glīts pasaku namiņš, tīrs, silts, divi vīri izmetušies kreklos vāķī čiekurus, čiekuru tur ir milzums, tie krakšķ un sprakšķ dažādos toņos un dažādās intonācijās. Doma, ka tie varētu nebūt dzīvas radības, nemaz neienāk prātā. Process, kā šeit izsilda, izkrata, izmāna no čiekuriem sēklas, ir tieši tāds pats kā pirms simt gadiem. Kad čiekuri atvesti, maisus piekarina pie ķēdes un ar ratu pa lūkām uzvelk trešajā stāvā. Tad tos no trešā stāva pa audekla šļaukām atkal laiž lejā otrajā stāvā tādos kā vāveres riteņos, divdesmit četros kaltēšanas cilindros, tajos čiekuri tiek kādu nedēļu kaltēti, kratīti un ripināti. Čiekuriem krakšķot, sprēgājot un lamājoties, cilindri vairākas reizes dienā tiek griezti, tā izkratot ārā pēdējās sēklas.