KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Dikļu pils

Atrašanās vieta: N57° 35` 52.3", E25° 6` 7.896" | Interneta vietne: diklupils.lv/

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Dikļu muižas pils atrodas Valmieras rajonā, Dikļos un ir celta 15.gs. sākumā. Dikļi Latvijas kultūrvēsturē ir plaši pazīstama vieta, kuras vārds saistās ar daudziem nozīmīgiem notikumiem.  

Līdz 1722.gadam īpašnieki bija fon Pālēni, bet tad 1722. gadā muižu pārdeva virsstaļmeistaram grāfam Karlam Gustavam Lēvenvoldem. 1860.gadā muižu ieguva Pauls fon Volfs. Šai dzimtai muiža piederēja līdz 1919.gadam.

Pašreizējā Dikļu pils ir celta no 1891.-1896.gadam, kad nojauca veco muižas ēku. No vecās muižas ēkas saglabājās tikai pamati un daļēji pagrabi. Pārbūvē, ko īstenoja muižas īpašnieks barons Pauls fon Volfs, tika radīta viena no Latvijas muižu neobaroka arhitektūras ēkām, kurā vairāk jūtama vēlme sekot vietējām 18.gs. būvmākslas tradīcijām, nevis ārzemju paraugiem. Interesanti, ka vecās kungu mājas durvis pārvietoja uz jauno māju.

Dikļu pils ir augsta cokola pacelta vienstāva ēka ar mansardstāvu. Tās abu gareno fasāžu centru akcentē divstāvu rizalīts, bet malas – vienstāva rizalīti. Abas galafasādes papildinātas ar piebūvēm. Ēku ansambli papildina parks un dīķi. Parks ir liels, ap 20ha platību, kuru veido regulāri plānotā pagalma daļa pils priekšā – ar ceriņu sistēmu un atpūtas vietām, ar dzīvžogiem un eksotiskiem augiem.  

Par muižas apbūvi 17.gs. otrajā pusē un zemes īpašumiem informāciju var smelties zviedru laiku zemju plānos.

Dikļos arī ir aizsākušās latviešu teātra un dziesmu svētku tradīcijas. 1818.gadā Dikļu muižā tika uzvesta muižas kalpotāja Jāņa Peitāna pārtulkotā Fridiha luga „Laupītāji”, savukārt 1864.gadā šeit notika pirmie dziesmu svētki.

Dikļu pils ir neobarokāla celtne ar cokolstāvu un mansarda jumtu. Pirmajā stāvā lielākās telpas ir konferenču zāle un ieejas halle, ārpusē – terase. Otrajā stāvā atrodas galvenokārt veselības kopšanas un atpūtas telpas. Pilī skatāmas vairāk nekā divdesmit restaurētas krāsnis un kamīni. Pils zāles tiek piedāvātas semināriem. Baltā zāle, Cigāru zāle un Veranda aicināt aicina uz ballēm un svinībām.

***Nostāsti ***

Pie Dikļu baznīcas, uz noras, ir liels akmens. Zem akmeņa glabājusies nauda. Vēl nesen daudzi izrakušies, bet nekā neesot atrasts.

„Tas noticis labu laiku atpakaļ”, saka mācītājs Bēms. Bēma kučieris reiz pie lielā akmeņa saticis vellu. Vells teicis, lai kučieris viņam novēl kādu dzīvību, tad viņš teikšot, kur nauda atrodama. Nauda parādīšoties tanī stundā, kad no baznīcas torņa kritīs ēna uz akmens pusi. Kučieris laikam bija uzracis to naudu, jo pēdīgi palicis bagāts un nopircis Dikļos dzirnavas. Viņa brūte nositusies mācītāja mājas pagrabā, viņa bijusi pie mācītāja Bēma par saimnieci.  

***

Kad nākuši virsū kari, barons klusiņām aizgājis aiz baznīcas, noskatījis klusu vietu, kur pilnmēness naktī gaiļa ēna krīt. Tur paslēpis zeltu un dārglietas. Barons kara laikā gājis bojā. Meklētāji vairakkārt rakuši. Sevišķi viens – ar uzvārdu Alksnis, tā ari par Zelta Alksni iesaukts. Vēlāk pazudis, varbūt atradis.  

 

Dikļu pils agrāk.