KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Dinaburgas pilsdrupas

Atrašanās vieta: N55° 54` 44.6", E26° 43` 29.3"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Līdz mūsdienām ir saglabājušās 13.gs. Livonijas ordeņa mestra Ernesta fon Rācenburga būvētās pils drupas, pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets, tuvējā muzejā – vēstures ekspozīcija. Pilsdrupas atrodas dabas parkā “Daugavas loki”.  

13.gs. latgaļu apdzīvotajā teritorijā ietilpa arī tagadējās Latgales DA daļa, kas kopš 1264.gada bija ordeņa īpašums. Pie pils veidojās apmetne, 13.-14.gs. nozīmīga tirdzniecības vieta.

1275.gadā Naujenes pilskalna vietā Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests uzcēla Dinaburgas pili. Tad krustneši varēja kontrolēt tirdzniecības ceļu pa Daugavu Lietuvas tuvumā. Tūlīt pēc pils uzcelšanas, 1278.gadā to aplenca lietuviešu karaspēks valdnieka Traideņa vadībā. Pils aplenkums esot ildzis četras nedēļas, lietuvieši uzbrukumā izmantojuši arī četras akmeņu metamās mašīnas, bet pili nav spējuši tā arī ieņemt. Lietuvieši uzbrukumu atkārtojuši 1305.gadā, kad arī pili izdevās ieņemt un nopostīt. Pēc Vartbergas Hermaņa hronikas, mestrs Gerhards no Jorkes 1313. gadā licis pili atjaunot. Jau atkal 1403.gadā lietuviešu lielkņazs Vītauts iebruka Latgalē un sagrāva Dinaburgu.

Tā kā ordenim Daugavpils bija svarīgs robežcietoksnis, to pēc katra uzbrukuma un postījumiem centās atjaunot un savest kārtībā. Zināms, ka tādi uzbrukumi vēl bija vairāki. 1488.gadā ordeņa piļu revīzijā teikts, ka Daugavpils “ir stiprs nocietinājums, bet maz pārtikas”.  

Pils apmetne pie Vecdaugavpils pirmo reizi minēta esot 15.gs. 20.gados. Sākoties Livonijas karam, 1559.gadā ordenis Daugavpili līdz ar vairākām citām pilīm ieķīlāja Polijai. Pili sāka pārvaldīt poļu iecelts stārasts. 1561.gadā Dinaburga kļuva par poļu “Inflantijas vojevodistes” pārvaldes centru. 1577.gadā Ivans Bargais sagrāba Dinaburgu, bet nepaguva tur aizkavēties. Aizejot, viņš atstājis par komandantu grāfu Vilhelmu Plateru. Tas piedzirdīja pils garnizonu, un nākamajā rītā krievi pamodās, ieraugot atvērtus vārtus un pilī poļu karaspēku hetmaņa Hodkēviča vadībā. Šī kārtējā Dinaburgas ieņemšana, kaut arī ar viltu, liecināja, ka cietoksnis nav drošs. Pēc Stefana Batorija pavēles 1582.gadā deviņpadsmit kilometrus lejpus Dinaburgas pie Daugavas būvēja jaunus nocietinājumus. Ar to arī sākās Daugavpils.  

Dinaburgs pilsdrupas bija redzamas līdz 19.gadsimtam.  

Dinaburgas pārvaldei bija pakļauti Rēzeknes, Ludzas, Līksnas un Ilūkstes apgabali. 

                                                                                                                                                                ***Teika ***


1274.gadā pie tagadējās Naujenes bruņinieki pāris nedēļās uz kāda kalna uzmeta vaļņus un nocietinājumus. Trešā vasarā atsteidzās leiši un četras nedēļas apšaudīja pili ar kara mašīnām. Leišu kņazs Traidens esot izsludinājis sacensību labākiem šāvējiem. Kas iesitīs pils vārtus, to viņš iecelšot par Naujenes pilskungu. Pieteikušies daudzi jaunekļi un centušies iešaut akmeņus bruņinieku nocietinājumos. Pēdējie izmisumā piesaukuši svētos, bet tie negribējuši palīdzēt, tad pils komturs piesaucis velnu, kas, apsolot palīdzību, prasījis pretī tiklas jaunavas dvēseli, pa to laiku leišu šāvējs gatavojies laist akmeni. Tikko viņš nolaidis lādiņu, pils vārti atvērušies un tajos parādījusies saitēm sasiet jaunava. Akmens ķēris to un saplosījis gabalos. Jauneklis – šāvējs nelaimīgajā bija pazinis savu sagūstīto māsu, sirdssāpēs ar cirvi sacirtis kara mašīnu un tad pats nonāvējies. Traidens bijis spiests pārtraukt pils aplenkšanu, pārceļot savu pili no Naujenes vairāk lejup, bruņinieki nodibināja Daugavpili.