KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Dobeles pilsdrupas

Atrašanās vieta: N56° 37` 20.1", E23° 16` 20.9"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Livonijas ordeņa mūra pils ir senākā mūra celtne Dobelē. Senās zemgaļu koka pils vietā tā ir celta laikā no 1335. līdz 1359.gadam, vēlāk tika piebūvēta baznīca un izveidots parks. Pils bijusi apdzīvota līdz 1730.gadam.

Dobeles pils pirmo reizi dokumentos minēta jau 1254.gadā, kad šajā vietā pastāvēja nocietināta koka pils – zemgaļu Dobeles pilsnovada pārvaldes centrs. Livonijas krusta karu laikā Dobeles apkārtnē norisinājās sīvas kaujas ar vācu krustnešiem. Zemgaļi izrādīja ievērojamu pretestību ienaidniekiem, kas tā arī nespēja pili ieņemt. Dobeles pils laika posmā no 1279.g.-1289.gadam izturēja sešus Livonijas ordeņa aplenkumus. Kad viss apvidus bija nopostīts, zemgaļi paši savu pili 1289.gadā nodedzināja un neuzvarēti devās uz Lietuvas teritoriju.

1335.g.-1347.gadam Livonijas ordenis nodedzinātās zemgaļu pils vietā uzcēla mūra pili, ap kuru ar laiku izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne.

No 1376.g. līdz 1562. gadam pils bija garnizona priekšnieka un vienlaikus novada pārvaldnieka - komtura mītne. Kurzemes - Zemgales hercogistes laikā pili pārraudzīja vairāki komendanti, pēdējais no tiem bija kapteinis Kristofs Georgs fon Offenbergs. Pēc 1729. gada Livonijas ordeņa celtā pils vairs netika apdzīvota un pamazām sabruka.

1579.g., 1613.g. un 1628.g. Dobeles pilī noturēja Kurzemes landtāgus. 1620.g.,1621.g. un 1625.gadā Dobeli ieņēma Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa karaspēks.

No 1643. līdz 1649. gadam pili apdzīvoja hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdelāna ar audžudēlu princi Jēkabu (vēlāko hercogu Jēkabu). 1658. gadā hercoga Jēkaba gūsta laikā pili ieguva zviedri. Tai pašā gadā kurzemnieki kopā ar poļiem mēģināja pili atkarot, bet nenoturējās un tika no jauna padzīti.

1660. gadā pēc Olivas miera līguma Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlersatguva pili un laikā tika uzcelta gara papildus ēka pie pils austrumu sienas, taču pils nocietinājumi netika atjaunoti. 1701. gadā pili atkal ieņēma zviedri un pilī 6 dienas uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Kara laikā pilsēta un pils tika stipri izpostīta. 18.gs. pirmajā ceturksnī Dobelē un tās apkārtnē plosījās mēris, kas krietni samazināja iedzīvotāju skaitu. Pili apdzīvoja līdz 1736.gadam, kad tai iebruka tās jumts.

1870. gada 24. jūnijā pie Dobeles pilsdrupām notika Kurzemes latviešu dziesmu svētki — vieni no pirmajiem Latvijā, jo pirmie vispārējie dziesmu svētki notika 1873. gadā.

1915. gadā pils pakājē karaspēka parādi pieņēma Vācijas ķeizars Vilhelms II.