KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Doma baznīca

Atrašanās vieta: N56° 56` 56.4", E24° 6` 17.13" | Interneta vietne: doms.lv/index/

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Rīgas Doms atrodas Doma laukumā. Tā ir Latvijas Ēvaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle. Baznīcas ārējais arhitektoniskais risinājums ir vienkāršs un skarbs, bet tajā pašā laikā cēls un varens, tā ir nozīmīgākā viduslaiku sakrālā celtne Latvijā.

Svētās Marijas jeb Doma baznīca ar Domkapitula klosteri tika celta Rīgas arhibīskapam un augstākajai Livonijas garīdzniecībai. Jaunas baznīcas pamati tika likti ap 1211.gadu pēc romānikas katedrāļu sistēmas.

Sākotnēji tika būvēts taisnstūra koris ar trim pusaploces apsīdām, kam pakāpeniski pievienoti draudzes telpas trīs jomi pēc bazilikas uzbūves principa. Ap 13.gadsimta 20.gadiem romānikas konstruktīvā sistēma tika aizstāta ar gotisko stilu. Mainījās baznīcas proporcijas un kompozīcija. Romānikas un gotikas stilu izmaiņas redzamas baznīcas ziemeļu portālā, divjomu kapitula sanāksmju zālē un klostera pagalmā. 13.gs. otrajā pusē radās halles tipa dievnams, bet jau 14.gs. tika pārveidots par baziliku, vienlaikus paaugstinot arī torni, kuram bija astoņstūra piramidāla smaile, kas tajā laikā to darīja par augstāko torni Rīgas pilsētā. Baznīca tika paplašināta līdz 15.gadsimtam.

Doma baznīcas klostera galerija ir viena no ievērojamākajām agrās gotikas paraugiem Baltijā. Daļa elementu tika nomainītas 19.gadsimtā restaurācijas laikā, tomēr Doma ansamblis ir vienīgais Latvijā, kur iespējams gūt priekšstatu par viduslaiku tēlniecību.

1226. gadā Pāvesta legāts Modenas bīskaps Vilhelms notur koncilu jaunuzbūvētajā Domā, tiek uzskatīts, ka šajā laikā ir pabeigta kora daļa un šķērsjoms, kuru no nepabeigtās draudzes telpas atdala siena.

Bīskaps Jaspers Linde 16.gadsimtā Rīgas Domam dāvājis sudrabā kaltu Jaunavas Marijas tēlu, kuru novietoja baznīcas galvenajā altārī. Greznās iekārtas un priekšmetu lielākā daļa gāja bojā Reformācijas laikā. No pirms reformācijas perioda vislabāk saglabājušās akmens kapa plāksnes un pieminekļi. No 1545.gada krustejas sienā saglabājusies bronzas epitāfija J. Batusam.

1524.gadā baznīca smagi cieta svētbilžu grautiņos. Luterāņu pūlis iebruka Rīgas baznīcās tās izdemolējot. 1547.gadā Rīgas iekšpilsētā izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā nodega Doma torņa smaile. 1561.gadā Rīgas arhibīskaps markgrāfs Vilhelms Brandenburgas pārdeva izpostīto Doma baznīcu ar palīgēkām Rīgas pilsētai. 1595.gadā ēku izremontēja, pārbūvēja, uzcēla jaunu torni.