KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Dundagas pils

Atrašanās vieta: N57° 30` 36.7", E22° 21` 20.5" | Interneta vietne: visit.dundaga.lv/destinations/dundagas_pils/

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Dundagas pili sāka celt 1249.gadā. Tā kastelas tipa pils, piederējusi Rīgas domkapitulam. Daudzkārt pārbūvēta un gadsimtos mainījusi savas funkcijas – no nocietinājuma līdz muižas kungu namam. Pils atrodas pussalā, kas izveidota, uzplūdinot Pāces upi, kas drošības apsvērumu ziņā bija ideāla vieta.

Dundagas pilī pastāvīgi dzīvoja domkapitula iecelts pārvaldnieks – fogts. Dundagas fogts un domkungs Johans pieminēti kādā 1310.gada dokumentā. Strīdos ar Rīgas arhibīskapu Livonijas ordenis 1318., 1359. un 1383.gadā uz laiku okupēja Dundagas pili Kurzemes bīskapijai. Jauniegūtajā pilī Kurzemes bīskapi vismaz divas reizes – 1459.un 1503.gadā uzturējušies ilgāku laiku.

Drīz pēc Livonijas kara sākuma 1559.gadā Kurzemes bīskaps Johans IV bīskapiju pārdeva Dānijas karalim. Pēdējais to atdāvinājis savam brālim Magnusam, kurš līdz ar to kļuva par jauno Kurzemes bīskapu. Savukārt, Magnuss 1582.gadā Dundagu pārdeva Polijas karalistes kancleram Mārtiņam Berzēvicam, kurš savukārt to 1588.gadā pārdeva Levinam Bīlovam, un Bīlovi saradojās ar Maidelu dzimtu. 

Polijas-Zviedrijas kara laikā 1656.gadā Dundagu pēc artilērijas apšaudes ieņēma un izlaupīja zviedri. Šai laikā pils piederējusi Oto Ernestam Maidelam. 17.gs. beigās Dundagas pils jau bija pilnīgi zaudējusi savu nocietinājuma būves raksturu – tā pārveidota par bagāta muižnieka greznu mītni. Pils cietusi ugunsgrēkos 1872. un 1905.gadā, bet abas reizes pili atkal atjaunoja.

Dundagas pils celta garas un šauras pussalas vidū, kuru no trim pusēm apņem Pāces upītes uzstādinātie ūdeņi. Zem pils bijuši plaši pagrabi ar ieejām no pagalma.

***Teika ***

Kādreiz, kā stāsta teika, Dundagā bijusi skaista pils. Toreiz par Dundagas apgabalu valdījis jau gados vecs ķēniņš. Viņš ticis uzskatīts par ļoti bagātu. Viss būtu bijis labi, ja ķēniņa valstij neuzbruktu nelaime. Ķēniņš sastrī¬dējies ar kaimiņu apgabala ķēniņu, kurš bijis burvis. Vie¬nojušies, ja uzvarēs kaimiņu zemes ķēniņš, Dundaga iz¬zudīs, it kā nekad nebūtu bijusi. Līdzi pilij nozudīs arī tās iedzīvotāji. Pilsēta toreiz vēl nebija saukusies par Dun¬dagu, un ķēniņš teicis, ka pils varēšot virs zemes pacelties tikai tad, ja kāds pateiks tās jauno vārdu.

Tā tas arī noticis. Dundagas ķēniņš derības zaudējis. Kādu rītu apkārtnes iedzīvotāji pils vietā ieraudzīja lielu, melnu alu, kurā veda vecas, apsūbējušas kāpnes. Ala vi¬siem iedvesa bailes, to uzskatīja par nelaimi vēstošu, jo katru, kas iedomājās alu apskatīt, tad vairs neredzēja.

Reiz kāds aitu gans, gados vēl jauns zēns, alas tuvumā ganījis aitas. Tā kā viņš nebija šejienietis, tad arī par alu nekā nezināja. Viņš to nolēmis apskatīt. Zēns nokāpis pa kāpnītēm, kas veda uz mazu, šauru tornīti. Tur zēns ieraudzījis zvanu. Zvans bijis liels, melns, jau noklājies ar gadsimtu rūsu. Zēns, neko daudz nedomājis, paraustījis zvanu; skanējusi dobja, sēra skaņa. Zēns nodomājis: „Dī¬vaini.” Zvans teicis it kā vārdu „Dun-dang”, un viņš, ieklausoties zvana skaņās, atkārtojis: „Dun-da-ga.”

Līdzko viņš šos vārdus izteicis, sagruva melnā ala, un tās vietā apkārtnes iedzīvotāji ieraudzīja pili. Pils vārds bija uzminēts. Par zēnu neviens neko nezināja. Tā Dunda¬gas pili nosauca jaukajā vārdā un apkārtni par Dundagu. Tāpat tā saucas arī vēl šodien. Pils vietā ir palikušas tikai drupas.