KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Gaujienas muižas pils

Atrašanās vieta: N57° 30` 43.4", E26° 23` 41.7"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Gaujienas muižas pils celta 1850.-1860.gadā, klasicisma stilā. Celtne vēlāk papildināta ar sešu kolonnu portiku. Pie pils parādes durvīm divu lauvu tēli.

Gaujienas senatne ir saistīta ar Livonijas ordeņa pili, kuru krustneši cēluši 1238.gadā. Šī vieta bija stratēģiski ļoti svarīga. Pēc Alūksnes viduslaiku pils uzcelšanas Gaujiena savu nozīmi zaudēja.

Muižas apbūve veidojusies 18.gs., šai laikā veicinot arī ainavas parku. Parks ir ļoti liels, tam raksturīgs izteikts reljefs. Tas sastāv no vairākām patstāvīgām teritorijām, kas veido vienotu ainavu. Viena parka daļa ietver muižas centra apbūvi ar regulāru parādes pagalmu, kā arī kalnu ar ordeņa pilsdrupām. No tām paveras plašs skats uz Gaujas ieleju. Parka dienvidu daļa Gaujas senkrasta nogāzē ir izveidota par ainavu parku ar dīķiem un dārza arhitektūras elementiem.

1745.gadā cariene Elizabete Gaujienu piešķīra privātīpašumā Holšteinas galma maršalam B. R. Fon Delvigam.

1784. gadā brāļi Delvigi savas muižas pārdeva Henriham Bērensam fon Rautenfeldam, 1818. gadā Gaujienas muižu nopirka Ādolfs Heinrihs fon Vulfs, kas ap 1830. gadu uzcēla muižkunga māju, 1838. gadā muižas ļaužu dzīvokļu un saimniecības ēkas. No 1848. līdz 1850. gadam viņa dēls Jūliuss fon Vulfs pabeidza būvēt lepno Gaujienas kungu māju jeb muižas pili ar 52 telpām vēlīnā klasicisma stilā, ko vēlāk papildināja ar sešu kolonnu portiku. Tuvāko zemnieku mājas humora dēļ muižnieks nosauca Eiropas lielāko pilsētu vārdos - Berlīne, Londona, Visbādene, Parīze u.c. Pēc barona Jūliusa fon Vulfa nāves 1871. gadā viņu pārveda no Vācijas uz dzimteni un apglabāja īpaši viņam celtajā kapličā, vēlāk apglabāti arī citi Vulfu dzimtas piederīgie. 1903. gadā muižas īpašnieks bija barons Voldemārs fon Vulfs, pēc Latvijas brīvības cīņu beigām baronu fon Vulfu dzimtai muižu atņēma un tajā ierīkoja Gaujienas vidusskolu. Bijušajā muižas aldara mājā no 1922.g. līdz 1944.gadam dzīvoja komponists Jāzeps Vītols.

Pašlaik tur atrodas memoriālais muzejs "Anniņas".

Bez pils ir saglabājusies muižkunga māja (19.gs.), dārznieka māja (18.gs.), staļļi un staļļmeistara māja (19.gs.), kūts (1838.g.), siltumnīcas (19.gs.), rija (19.gs.), noliktava – vīnu māja (19.gs.), klēts (1788.g.), ledus pagrabs (19.gs.).

***Nostāsti***

No pils ejot divas alas – viena pa Gaujas apakšu uz lēģeri, otra uz tā saukto Rātes silu. Kā visās vecās pilīs, tā arī te esot nauda paglabāta kalna dziļumā, kur par sargu uz naudas lādēm mazs, melns sunītis. 1819.gadā, ceļot Gaujienas jauno ērbrēģi, pamanījuši, ka ērbrēģis sagāzis uz vienu pusi. Tikuši saukti ļaudis, kas rakdami uzgājuši dzelzs durvis, bet muižas pārvaldnieks nav ļāvis uzlauzt. Sarakuši dzels stutes zem ērbrēģa, un tā viss palicis atkal pa vecam.