KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Jēkaba baznīca

Atrašanās vieta: N56° 57` 2.74", E24° 6` 16.09" | Interneta vietne: jekabakatedrale.lv/

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Rīgas Svētā Jēkaba baznīca celta 1225.gadā. Vēsturiski tas ir pirmais latviešu draudzes dievnams Rīgā. Rīgas kultūrvēsturiskajai videi nozīmīga celtne gan kā arhitektūras piemineklis, kurā saglabāti daudzi Latvijas sakrālās mākslas kontekstā nozīmīgi pieminekļi, gan kā UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra būtiska arhitektoniska dominante.

Pirmo reizi tika minēta 1226.gadā, kad tika izšķirts strīds ar Zobenbrāļu ordeni par patronāta tiesībām uz dievnamu. Tas ir agrās gotikas piemineklis. Līdz 13.gadsimta beigām baznīca atradās ārpus Rīgas pilsētas mūriem.  

1257.gadā arhibīskaps Alberts II nodeva jaundibinātā cisterciešu klostera mūķeņu īpašumā daļu no Sv. Jēkaba baznīcas sētas, līdz laikam, kad tā varēs uzcelt savu baznīcu. Par to kļuva 13.gs. beigās jaunieceltā Svētās Marijas Magdalēnas baznīca. 

Kā Romas katoļu baznīcas katedrāle Sv. Jēkaba baznīca kopā ar tai līdzās Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu, kūrijas un klostera ēkām, kā arī dažādu katoļu organizāciju mītnēm, veido šīs konfesijas garīgo centru Rīgā. 

Kā jebkura cita baznīca arī Sv. Jēkaba baznīca tapusi vairākos celtniecības posmos. Baznīcas vecākā daļa ir taisnstūra formas altāra piebūve, kas segta ar krusta velvi un atspoguļo agrās gotikas telpiskās uzbūves principus. Tās austrumu frontonā gar jumta slīpnēm virknējas arkas, kas ir vēl romānikas stila arkatūras paraugs. Kora ziemeļu daļā piebūvēt zemāka apjoma sakristeja. Sena izcelsme ir arī pusapļa izvirzījumam torņa fasādē, kurā atrodas vītņu kāpnes. Sākotnējo halles tipa baznīcu pārbūvēja laikā no 13.gs. vidus līdz 14.gs. sākumam. Baznīcas vidusjoms ir īsāks par sānjomiem, jo daļu no tā aizņem apjomā iekļautais tornis. Baznīcas telpiska uzbūve ir pavisam vienkārša. 

1482. gadā ir minēta, ka baznīca tika pārbūvēta, izveidojot vairākus jaunus zelmiņus.  

17.gadsimtā kapela kļuva par zviedru garnizona baznīcu, bet 1675.gadā to sadalot divos stāvos, iekārtoja Zviedrijas karaļa Kārļa XI vārdā nosaukto liceju. 1733. gadā to atjaunoja kā Ķeizarisko licēju.

Reformācijas laikā 1524.gadā baznīcā notika svētbilžu grautiņi. 1525.gadā dievnama paspārnē noorganizēja pirmo latviešu luterāņu draudzi. 1582.gadā pēc Rīgas pakļaušanās Polijai un karaļa Stefana Batorija pieprasījuma rāte atdeva baznīcu jezuītiem. 1621.gadā, Rīgai nonākot Zviedrijas pārvaldījumā, jezuītus atkal no pilsētas padzina un baznīca kļuva par zviedru luterāņu dievnamu. Pēc 1710. gada Sv. Jēkaba baznīca uz laiku pārtop par krievu kroņa baznīcu. 

1812.gadā Napoleona kara laikā baznīcu pārņēma kara iestādes un izmantoja to kā pārtikas noliktavu.  

1886.gadā, kad notika baznīcas interjera restaurācija, kora velvē zem balsinājuma kārtas atklāja dekoratīvo krāsojumu, kas datējams aptuveni ar 15.gs. pirmo pusi. Gluži tāda pati gleznojuma kompozīcija rotā velves arī šodien.