KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Jersikas pilskalns

Atrašanās vieta: N56° 16` 33.0", E26° 12` 8.35" | Interneta vietne: visitlatgale.com/lv/objects/view?id=1304

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi

 

Jersikas pilskalns ir Livonijas Indriķa hronikā aprakstītās seno latgaļu valdnieka Visvalža Jersikas pils. Senā pils, ko ķēniņš Visvaldis dēvēja par savu tēvu mantojumu, atradās Daugavas labajā krastā iepretim Dignājas pilij. Tas atrodas Daugavas krastā starp divu strautu gravām. Jersikas pilskalns bija valstiskā veidojuma centrs.

Jersikas pils pirmo reizi pieminēta Indriķa hronikas 1203.gada notikumu aprakstā. Vēlāk Jersika kļuva par Rīgas bīskapa vasaļa rezidenci, kas ierīkota senā latgaļu pilskalnā. 1209.gadā bīskaps Alberts pakļāvis Jersiku un piespiedis tās valdnieku Visvaldi kļūt par savu vasali. Kad vācu krustneši 1209.gadā ieņēma, viņu laupījumā bija arī baznīcu zvani un svētbildes, kas liecina par Jersikas kristīgo raksturu. 1212.gadā, kad pie Jersikas notika Polockas kņaza un Rīgas bīskapa sarunas, kuru rezultātā vienojās par krievu un vācu tirgotāju brīvu pārvietošanos pa Daugavu, Jersikas pils tika atjaunota. Taču, tā kā Jersikas Visvaldis turpinājis izrādīt nepakļāvību bīskapam, kūdīt pagānus un sadarboties ar lietuviešiem, 1214. gadā un 1215.gadā gada pavasarī Kokneses bruņinieki atkārtoti to izposta, iegūstot atkal lielu kara laupījumu, zirgus un lopus.

1224.gadā Visvaldis bija spiests atdot baznīcai savas atlikušās valsts pusi, kuru bīskaps Alberts tālāk izlēņoja Ikšķiles pils bruņiniekam Konrādam. Jau 1239.gadā pēc Visvalža un bruņinieka Konrāda nāves Rīgas bīskaps Nikolajs nolēma kopā ar ordeņa mestru par tālāko nocietināšanu. Ar nocietināšanu bija domāts – mūra pils celtniecība. Lai gan iecerēto pili neuzcēla, tomēr pils un senpilsēta nav pamesta.

Jersikas pils rakstītajos avotos pēdējo reizi minēta 1431.gadā, kur cisterciešu ordenis lūdza pāvestam apstiprināt kā tā īpašuma daļu arī 50 arklu zemes Jersikā, kas mūķenēm piederējuši kopš 1257.gada. Jau no 16.gs. literatūrā ir izteikti vairāki pieņēmumi, kur atradusies Jersikas pils. Kā liecina arheoloģiskie izrakumi, 14.gs. kultūras slānis Jersikas pilī ir niecīgs, tas norāda uz mazāk intensīvu apdzīvotību šai laikā.

Pilskalns atrodas Daugavas labajā krastā. Tam izvēlēta dabiski aizsargāta vieta pakalnā, ko no dienvidiem norobežo stāvais Daugavas krasts, bet rietumu un austrumu pusē – divu Daugavā ietekošu strautu gravas. Sauszemes pusē pili aizsargāja ap 2m augsts uzbērts zemes valnis. Pilskalnam ir 75x100m liels plakums. Visintensīvākā apdzīvotība šeit bijusi laikā no 10.gs. līdz 13.gs. sākumam.

***Teika***

Jersikas pilī senāk dzīvojis Visvaldis, kura vadībā bijuši vairāki tūkstoši cilvēku. Ap šo pilskalnu agrāk bijuši daudzi avoti, no kuriem tagad ir tikai daži. Bēgot no vāciešiem, Visvaldis vienā no tiem kādā senlaiku krūzē noglabājis lielu summu zelta naudas. Vēlāk, kad pilskalns pārgājis vāciešu rokās, pilī valdījis barons. Pils strādnieki, tīrīdami šo avotu, atraduši Visvalža lielo zelta naudas krājumu. Tā kā viņi bijuši tikai divi, baronam nav nekā teikuši. Strādnieki naudas krūzi aiznesuši un noglabājuši citā avotā. Ja nauda netikusi ielikta, tad naudas ņēmējam uz visu mūžu pārgriezies ģīmis, acis kļuvušas sarkanas un stipri sāpējušas; dažreiz vajadzējis ziedot pat dzīvību. Otram arī strādnieki nedrīkstējuši teikt, kur nauda atrodas, pretējā gadījumā draudējusi nāve. Pēc šo cilvēku nāves neviens nav zinājis, kur nauda atrodas, bet viņu pēcnācēji bijuši greiziem ģīmjiem un sarkanām acīm. Tagad šiem cilvēkiem ir jau ceturtā paaudze ar sarkanām acīm un citām pazīmēm.

 Ir pagājuši vairāki gadu simteņi, un šīs bagātības neviens vairs nezin un arī neievēro. Droši vien, ja šai avotos kāds meklētu, atrastu vērtīgas lietas, kas liecinātu par mūsu senču dzīvi.

(LFK 918, 427. Pier. Jānis Kalnmals Daugavpils  Līvānu Kalnmalos, 1930).


 

Jersikas pilskalns