KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Krāslavas pils

Atrašanās vieta: N55° 53` 59.7", E27° 9` 35.49" | Interneta vietne: kraslavaspils.lv/

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Krāslavas nozīmīgākais kultūrvēstures un arhitektūras piemineklis ir grāfu Plāteru pils komplekss - 1791.gadā celtā kungu māja, ko paši krāslavieši lepni sauc par pili, saimniecības ēkas un baroka stila parks - tajā ir atjaunota grota ar noslēpumaino "pazemes eju" un pils sargu – lauvu. Mūsdienās parks ir iecienīta pilsētnieku un viesu pastaigu vieta. Tā dendroloģiskais sastāvs arī tagad ir ļoti plašs – ap 70 dažādu koku un krūmu sugas. 

Kad grāfi Plāteri 1729.gadā ieguva Krāslavu īpašumā, tur bija no koka būvēta muižas ēka, kuras pieticīgais izskats aprakstīts dzimtas locekļu atmiņās. Ap 1750.gadu Konstantīns Ludvigs Plāters uzsāka celt divstāvu mūra ēku ar mansarda jumtu - grāfu rezidenci. Jaunās pils celtniecība turpinājās līdz 1791.gadam. Pastāv pieņēmums, ka pils projekta autors varētu būt Jans Valentijs Didreištēns vai arī tās plāns tapis, šim meistaram sadarbojoties ar A.Parako. Krāslavas Jaunās pils iekštelpu apdare attiecas uz 18. gs. 60.-70.gadiem.

Kopš 1533.gada Plāteru dzimtai piederēja Indricas muiža, bet 1729. gadā Daugavpils stārasts un vēlākais Inflantijas vaivads Jānis Ludvigs Plāters savā īpašumā ieguva arī Krāslavas muižu. Viņa dēls Konstantīns Ludvigs Plāters apprecējās ar kņazi Augusti Oginsku un ap 1750.gadu Daugavas ielejas malā netālu no Teātra kalnā esošajām Krāslavas ordeņa pils drupām uzsāka celt divstāvu mūra ēku ar mansarda jumtu, ko 1791. gadā pabeidza viņa jaunākais dēls Augusts Hiacints Plāters. Pastāv pieņēmums, ka baroka stilā celtās pils projekta autors varētu būt Krāslavas rātsnama arhitekts Jans Valentijs Didreištēns.

1824. gadā ēku pārbūvēja pēc klasicisma kanoniem. Līdzās pilij tika uzbūvētas arī muižas saimniecības ēkas - pārvaldnieka un dārznieka mājas, laidari, stallis, ledus pagrabi, oranžērija. Ap pili Daugavas ielejas nogāzēs tika iekārtots apmēram 22 ha liels ainavu parks.  

Oktobra revolūcijai sekojušajos juku laikos 1917.—1919. gadā grāfu Plāteru pili izlaupīja un izdemolēja. Pēdējais pils īpašnieks grāfs Gustavs Kristofs Plāters mira Rīgā 1923. gadā, viņa sieva Marija Plātere emigrēja uz Spāniju.  

1984. gadā iekštelpu sienu izpētes rezultātā atklāti senie pils sienu gleznojumi. Šobrīd pils kompleksa teritorijā darbojas Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs