KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Kuldīgas Sv. Katrīnas Baznīca

Atrašanās vieta: N56° 58` 12.4", E21° 58` 21.8"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīca, kas nosaukta Aleksandrijas Sv. Katrīnas vārdā, pirmo reizi dokumentos minēta 1252.g. 18. oktobrī. Pirmais dievnams bija celts no koka, vairākkārt atjaunots un pārbūvēts. Tagadējā baznīca uzcelta pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera 1567.g. rīkojuma par baznīcu celtniecību un atjaunošanu.

 1606.g. vizitācijas protokolā tika rakstīts, ka hercogs Vilhelms pirms dažiem gadiem "uzsācis būvēt baznīcu no jauna un to nobeidzis". Tā bijusi koka baznīca ar diviem torņiem. Ēka vairākkārt degusi, bet vienmēr atjaunota. 1610.g. 7. novembrī Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā kristīja nākošo Kurzemes un Zemgales hercogu Jēkabu. Sv. Katrīnas baznīca bija hercogistes pirmās galvaspilsētas Kuldīgas galma dievnams. Hercogs Jēkabs mantoja troni 1642.g., taču faktiski hercogistē valdīja jau no 1638.g. Kurzemes un Zemgales hercogiste (pastāvēja 233 gadus - no 1562.g. līdz 1795.g.

1615.g. pilsētā izcēlās ugunsgrēks, baznīcai nodega abi torņi un izkusa zvani, taču pats dievnams palika neskarts. Draudze nekavējoties pasūtīja jaunu zvanus. 1645.g. dievnamam uzcēla vienu torni ar galeriju. 1655.g. pēc draudzes lūguma hercogs Jēkabs lika baznīcu atjaunot, 1665.g. darbi tika pabeigti. 1669.g. atkal izcēlās ugunsgrēks, izkusa zvani, sadega izcilais torņa pulkstenis, ērģeles un soli, bet tika izglābts altāris un kancele. 1670.g. pilsētas maģistrāts sūtīja draudzes priekšnieku Stefanu Gamperu uz Hanzas savienības pilsētām, lai vāktu ziedojumus baznīcas atjaunošanai, 1670.g. Lībekā izlēja jaunus zvanus, 1672.g. baznīca bija pilnīgi atjaunota. Kupolveida zvanu tornī uzstādīja jaunu, par kādas bagātas atraitnes ziedojumu iegādātu pulksteni. 1704.g. vizitācijas protokolā dievnams raksturots kā "akmens mūra baznīca ar sarkanu jumta segumu".

1748.g. notika lielāki remonta un pārbūves darbi, celtne ieguva barokālu torņa smaili un jaunu torņa pulksteni.