KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

LATGALES MĀRA

Atrašanās vieta: N56° 30` 50.8", E27° 19` 59.8"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


1920. gada sākumā Latvijas Neatkarības karš beidzot tuvojās savam noslēgumam. No 1920. gada 3. janvāra līdz 1920. gada 1. februārim Latvijas armija, sadarbojoties ar Polijas armijas vienībām, īstenoja operāciju “Ziema”, kuras rezultātā Sarkanās armijas daļas tika piespiestas atstāt Latgali. Šīs operācijas laikā no 1920. gada 20. līdz 26. janvārim niknās kaujās Latvijas armijas Kurzemes divīzija un Baltijas Landesvērs atbrīvoja arī Rēzekni, kurā atradās Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas valdības mītne.

Par Rēzeknes simbolu pamatoti uzskata Latgales atbrīvošanas pieminekli, ko tautā šis mēdz dēvēt par Latgales Māru. Piemineklis uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem monumentālas tēlniecības paraugiem Latvijā, turklāt pieminekļa nenoliedzami dramatiskais liktenis raksturo trauksmaino 20. gadsimta vēsturi. Pirmo reizi piemineklis tika atklāts 1939. gada 8. septembrī. Tā meta autors - tēlnieks Leons Tomasickis. Pieminekli veidoja tēlnieks Kārlis Jansons, bronzā tas tika atliets Somijā. Bronzā veidota pieminekļa kompozīcija atklāj brīvības cīņu ideju pret svešam varam, ka arī tautas centienus veidot un nosargāt savu valsti - Latviju. Centrālais sievietes tēls ar krustu paceltajā rokā un uzrakstu uz pamatnes "Vienoti Latvijai" simbolizē 1920. gada janvāri no boļševiku varas atbrīvoto Latgali. Māras tēls tautas mitoloģijā personificē zemes auglības un dzīvības sargātājas ideju. Krusts - kristīgas ticības simbols. Skulpturālā grupa cildina varonīgo cīņu laiku Latvijas valsts tapšanas sākumā. 

Padomju okupācijas sākumā - 1940. gada novembrī - pieminekli nogāza. To atjaunoja 2. pasaules kara laika 1943. gada 22. augustā, bet pēc otrreizējās okupācijas 1950. gada jūnijā padomju varas iestādes to nogāza otrreiz. Nogāzta pieminekļa liktenis nav zināms. Ideja par pieminekļa atkārtotu atjaunošanu izskanēja tikai 1989. gadā, Latvijas valsts neatkarības atgūšanas laikā. Pēc pieminekļa projekta metiem to par tautas ziedotiem līdzekļiem atjaunoja mirušā tēlnieka Kārļa Jansona dēls Andrejs Jansons. Pieminekli otrreizēji atklāja 1992. gada 13. augustā.