KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle

Atrašanās vieta: N56° 30` 35.3", E21° 0` 48.22" | Interneta vietne: trinitatis.lv/language/lv/

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle ir kultūrvēsturiska celtne un luterāņu baznīca Liepājā. Tā tiek uzskatīta par greznāko un monumentālāko celtni Liepājā. Katedrāle ir celta no 1742. līdz 1758. gadam vēlīnā baroka stilā ar klasicisma iezīmēm. 1758.gada 5.decembrī katedrāle tika iesvētīta. Tā bija Liepājas vāciešu luterāņu draudzes baznīca.

Dominējošais tomēr ir barokam raksturīgais dekoratīvais krāšņums un gleznainība, ieskaitot gaismas un ēnu kontrastus. Dievnama iekšējo apdari vairāk raksturo rokoko stils ar sarežģītiem ornamentiem, kurā jaušami arī rokoko stilam neiztrūkstoši raksturīgie gliemežnīcu un koraļļu motīvi. Katedrāles iekšpusē vērojama 13 m augsts altāris, biktssols, kancele un otrā stāvā atrodas Kurzemes hercoga loža. Šie rokoko stila veidotie objekti ir ievērojami ar saviem kokgriezumiem un apzeltījumiem. Katedrāle ir īpaša ar savām ērģelēm.

1741. gadā birģermeistars Šmits ierosina Liepājā celt jaunu baznīcu. 1742. gadā no Pētera Mellera tiek nopirkts zemes gabals Liepājā, Lielā ielā. 1742. gada 8. martā no Kēnigsbergas ierodas mūrniekmeistars Johans Kristofs Dorns. 1742. gada 19. jūlijā tiek ielikts katedrāles pamatakmens, bet 1746. gada pavasarī baznīca apjumta ar pagaidu segumu. 1747. gadā izmūrētas velves un 1750. gadā visi mūra darbi tiek pabeigti. 1753. gadā jumts tiek iesegts ar Zviedrijas kapara plāksnēm - vara skārdu. 1758. gada 5. decembrī katedrāles celtniecība tiek pabeigta un tā tiek iesvētīta.

Sākotnēji J. H. Joahims iebūvēja 36 reģistru ērģeles. Taču pati celtne vēl nebija līdz galam pabeigta - tornim trūka divu augšējo stāvu, bet no iekārtas krāsota un zeltīta bija tikai kancele. 1772. gadā iekārtu sāka apzeltīt, bet apdares darbi tika pabeigti līdz 1775. gadam. 1779. gada augustā ērģeļu būvētājs Heinrihs Andreass Konciuss nodod jaunuzbūvētās ērģeles ar 38 reģistriem.

No 1865. līdz 1866. gadam notika pirmā nozīmīgākā ēkas pārbūve. Atbilstoši sākotnējam projektam tornim uzbūvēti divi augšējie stāvi, tas kļuva par gandrīz 55 metriem augstāks un tornī 1906. gadā tika uzstādīts baznīcas pulksteņa mehānisms. Tika izmainīts baznīcas iekārtas izvietojums, nojauktas atsevišķas sānu luktas, likvidēta sakristeja aiz altāra un piebūvēta jaunā sakristeja, izveidota apkure un ar cementa javu apmestas fasādes. 1885. gadā B. Grīnebergs no Ščecinas palielina ērģeles līdz 131 reģistram, padarot par lielākajām pasaulē. Patlaban tās ir vislielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles pasaulē ar vairāk nekā 7000 stabulēm un 131 reģistru, vienīgās, kurās vēl skan Heinriha Andreasa Konciusa izgatavotās stabules. 20. gadsimta sākumā tiek ierīkota tvaika centrālā apkure un izveidots elektriskais apgaismojums.

Katedrālē ir uzstādīta piemiņas plāksne somu jēgeriem, kas, dienot Vācijas impērijas sastāvā, 1918. gadā šeit zvērēja uzticībuSomijas likumīgajai valdībai un pēc tam piedalījās Somijas pilsoņu karā.

Draudze atrodas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Grobiņas prāvesta iecirknī. Grobiņas iecirkņa prāvests ir Ainārs Jaunskalže. Mūsdienās Sv. Trīsvienības katedrālē ik dienu tiek noturēti dievkalpojumi. Pašreizējo draudzi vada Svētās Trīsvienības katedrāles dekāns Pēteris Kalks. Apmeklētajiem ir iespējams uzkāpt baznīcas tornī, no kura paveras skats uz pilsētas panorāmu. Baznīcas otrajā stāvā vēl joprojām saglabājusies Kurzemes hercogu loža.