KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Ludzas pils

Atrašanās vieta: N56° 32` 55.4", E27° 43` 44.8"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Ludzas mūra pils tika būvēta uz 18m augsta morēnu paugura, kas paceļas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru. Kalnam ir dabiski stāvas nogāzes austrumu, ziemeļu un rietumu pusē. Pārrokot kalnu ar diviem grāvjiem, veidota galvenā pils ar iekšējo priekšpils un ārējo priekšpils.

1399. gadā (14.gs.) vācu krustneši pilskalnā starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Livonijas ordeņa austrumu robežu aizsardzībai uzcēla varenu pili – trīsstāvīgu mūra celtni ar 6 torņiem, 3 vārtiem un 2 priekšpilīm. Ludzas pils tika celta no pelēkiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem, rotāta melniem glazētiem ķieģeļiem.

Ludzas pils tika celta Livonijas austrumu robežas nostiprināšanai. Pirmo reizi vēsturē Ludzas pils tika minēta 1433.gadā sakarā ar Mērves pils (Prūsijā) komtura plānoto apmeklējumu. Ludzas pili pārvaldīja kāds Rēzeknes fogta nozīmēts karakalps. 1481.gadā liels krievu karaspēks iebruka Livonijā, ieņēma un izpostīja Ludzas pili. Tikai 1525.gadāOrdenis, izmantojot attiecību uzlabošanos starp ordeni Maskavu, Ludzas pili atjaunoja.

Sākoties Livonijas karam, vācu karaspēks, kurā ietilpa arī Ludzas garnizons, 1558.gadā uzbruka Krasnij Gorodokam un nopostīja vairākus Pleskavas pagastus. Tajā pat gadā Maskavijas karaspēks atbildes karagājienā Grigorija Temkina vadībā ieņēma Ludzas pili. Jau nākamajā gadā ordenis Ludzas pili ar vēl dažām pilīm ieķīlāja Polijai un no 1561.gada Ludzas pils tika iekļauta Polijas sastāvdaļa Inflantijas vojevodistē. Ludzas pilī kādu laiku apmetās arī Polijas un Lietuvas valdnieks Stefans Batorijs.

1577.gadā Livonijā atkal iebruka krievu karaspēks Ivana Bargā vadībā, un 25.jūlijā Ludzas pils tika ieņemta. Lai nostiprinātu pili, uz Ludzu tika nosūtītas 37 bises, 282 pudi pulvera, 3400 lodes un 22 pudi alvas. Par Ludzas vojevodu tika nozīmēts Grigorijs Količevs. Tomēr pēc zaudētā Livonijas kara Ivans Bargais bija spiets atsacīties no saviem iekarojumiem Livonijā un 1582.gadā Ludzas pils atkal nonāca poļu rokās.

1599.gadā pilī tika veikta revīzija, no kuras ir iegūstama šobrīd zināmā senākā drošā informācija par tās izskatu. Tajā minēti koka tornīši uz aizsargsienām, ar naglām apkalti ozolkoka vārti, dažādas saimniecības ēkas priekšpils teritorijā, iebrukuši pagrabi, kā arī no ķieģeļiem būvētais lielais tornis. Pēc Livonijas kara postījumiem iepriekšējais stārasts neko nebija darījis pils atjaunošanas labā, taču tā laikā stārasts Skarbeks ar saviem līdzekļiem pili salaboja.

Savukārt, poļu-zviedru kara laikā 1625.gadā Ludzas pili ieņēma zviedru karaspēks. Polija gan to drīz vien dabūja atpakaļ, jo zviedru komandants, nesaņemot papildspēkus, to atdeva bez pretošanās.

1654.gadā krievu-poļu kara laikā, krievu vojevoda Ļevs Saltikovs aplenca Ludzas pili un 22.decembrī pils padevās. Tika uzspridzināts viens no pils torņiem. Saskaņā ar 1667.gada Polijas seima lēmumu uzturēta tika tikai Daugavpils pils. Ludzas pils tika atstāta novārtā.

Ludzas stārastijas 1765.gada inventārā minētas tikai vairs pilsdrupas. 1772.gadā Latgali līdz ar Ludzu pievienoja Krievijai.

***Teika ***


Senos laikos Ludzā bijusi liela pils, kurā dzīvojis bagāts ķēniņš. Ķēniņam bijusi skaista meita, kura iemīlējusi kalpu puisi. Ķēniņš mēģinājis meitu atrunāt no domas par precībām ar kalpa puisi, bet meita tēvā neklausījās. Tad ķēniņš no dusmām pateicis, lai pats nelabais meitu paraujot. Velns tā nu arī meitu aizrāvis uz pazemi. Ķēniņš no lielām sirdssāpēm drīz miris. Tad uznākuši kari un pils nopostīta. Cilvēki vairījušies iet pilij klāt, jo esot dzirdēts, ka pilī kāds raud un sauc palīgā. Kādu svētdienu trijiem ganiem pazudis ganāmpulks. Viņi to atraduši pie vecās pils. Viens no ganiem bijis bārenītis. Pārējie gani, to izjokojot, iemetuši viņa cepuri vecajā pilī. Bārenītis sācis gauži raudāt. Te parādījusies sakaista jaunava ar cepuri rokās, kas teikusi: „Nebaidies, es tev nekā ļauna nedarīšu, labais zēn, es esmu šīs pils nolādētā princese. Es tevi lūdzu, atpestī mani no burvības, kas mani tik daudzus gadus moka. Kad būsi divdesmit vienu gadu vecs, tad atnāc pie manis pirmā Lieldienas dienā un aizved mani sev līdz, bet tu nedrīksti neko vairāk ņemt sev līdz kā tikai mani.” Kad zēns izaudzis, viņš devās uz pili. Nogājis pa kādu alu pazemē, nonācis vairākās istabās, kas bijušas pilnas ar dārglietām. Pēdējā istabā bijusi pati princese. Jauneklis paņēmis aiz rokas princesi, lai izvestu ārā, bet tad pamanījis pie sienas divus skaistus vainagus. Vienu no vainagiem uzlicis galvā princesei, otru sev. Atskanējuši pērkona dārdi un jauneklis izmests uz pilskalna. Ļaudis stāsta, ka viņam vajadzējis vest tikai princesi, bet tagad princesei uz mūžiem jāpaliek pazemē.  

 

                                                                                                                                                                                                                                                Ludzas pilsdrupas