KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Melngalvju nams

Atrašanās vieta: N56° 56` 49.6", E24° 6` 24.83" | Interneta vietne: https://melngalvjunams.lv/lv

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Vecrīgas centrā, blakus Rātsnamam atrodas tā sauktais Melngalvju nams, kas mūsdienās pēc tā atjaunošanas kļuvis par būtisku tūrisma elementu un Rīgas lepnumu.

Melngalvju nams atrodas blakus rātslaukumam, kas sākotnēji izveidojās no Rīgas pirmā tirgus laukuma un līdz pat 19.gadsimtam bija pilsētas saimnieciskais un administratīvais centrs, lai gan bija daudz mazāks nekā tagad. Laukumā tika uzvestas mistērijas, notika gājieni, sacensības, turnīri un dejas. Taču rātslaukumā vairākus gadsimtus bija arī noziedznieku soda vieta, uz kurieni doties aicināja Jēkaba baznīcas zvans.

Pirmoreiz avotos minēts 1334. gadā kā Lielās ģildes Jaunais nams Melngalvju nams celts 1334. gadā kā Rīgas pilsētas Rātslaukuma ansambļa sastāvdaļa, bet, sākot ar 1522. gadu, tas ir vairākkārtīgi pārbūvēts.

Nams sākotnēji celts kā sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām, bet 1713. gadā to savā īpašumā iegādājās 1416. gadā dibinātā Rīgas Melngalvju brālība.

Sākotnēji to īrēja Lielās ģildes tirgotāji, bet vēlāk neprecēto tirgoņu - melngalvju brālība. Melngalvju brālības locekļi bija jaunie un neprecētie ārzemju tirgoņi, kas nebija kļuvuši par namniekiem, toties aktīvi piedalījās saviesīgajā dzīvē. Zināmā mērā viņu dzīvesveids bija līdzīgs karavīriem, jo ceļojot un gādājot eksotiskas aizjūras preces, viņi paši spēja savus kuģus un pajūgu karavānas aizsargāt no pirātiem un laupītājiem. Viņi daudz pelnīja, labi ģērbās, rīkoja pilsētā krāšņus svētkus, piedalījās turnīros, ar dārgiem altāriem un grezniem soliem piepildīja Rīgas dievnamus, bet ar dārgiem sudraba traukiem rotāja savas dzīres un tieši šī publiski pamanāmā dzīvesveida dēļ bija atraduši savu īpašo vietu visai sazarotajā Rīgas sabiedrībā. Pēc namnieku tiesību iegūšanas un ģimenes izveidošanas, melngalvju brālības locekļi iekļāvās Rīgas patriciešu elitē, kļuva par rātskungiem, Lielās ģildes locekļiem un respektabliem pilsētas kopienas dalībniekiem.

Lielākās nama pārbūves notikušas 1580., 1619.-1625. un 1886. gadā.

Par savu aizbildni viņi bija izraudzījušies Svēto Maurīciju, kuru gleznās un skulptūrās mēdza attēlot kā bruņās tērptu tumšādainu karavīru. Pēc leģendas Maurīcijs bija kāda romiešu leģiona melnādainais komandieris, kas pārgājis kristietībā, par ko viņam nocirsta galva. Jau 4. gadsimtā par svēto pasludinātā Maurīcija mirstīgās esot apglabātas Sv. Maurīcija abatijas baznīcā Vallis pilsētā Šveicē.

Tieši par godu svētajam Maurīcijam tieši mora galvas atveids kļuva par melngalvju pazīšanās zīmi un simbolu, iekļaujot to arī biedrības ģerbonī.

1896. gadā Rātslaukumā uzstādīja viduslaiku pilsētas aizbildņa, leģendārā bruņinieka Rolanda statuju. Rolands tiek uzskatīts par taisnīga soda spriedēju, apsūdzēto aizstāvi un tiesas lēmuma taisnīgu izpildītāju. Tādēļ viņa statuja tika novietota tirgus laukumā, pretī rātsnamam.

Pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda metiem 18. un 19. gadsimtu mijā abās Melngalvju nama pusēs uzcēla sānu piebūves, kuras paplašināja Svētku zāli ar telpām aktīvajai Rīgas koncertdzīvei. Tad arī demontēja 1683. gadā kalto portālu pie otrā stāva durvīm, noārdīja senās kāpnes un izveidoja ieeju pirmā stāva līmenī, kuru lietojam arī mūsdienās. Tā Melngalvju nama priekšā radās terases formas veikala piebūve, kura palīdzēja noformēt arī ieeju. Pēc 1891. gada tēlnieks A. Folcs izrotāja ieeju ar cinka lējumā darinātām lauvām, bet veikala stūri - ar Sv. Jura tēlu.

Tieši Melngalvju namā 1921. gadā noslēdza Rīgas miera līgumu, un tajā pulcējās Polijas, Krievijas un Ukrainas diplomāti, valdības un militārās virspavēlniecības pārstāvji. Šo notikumu mūsdienās atgādina kāpņu telpas sienā iemūrētā Polijas vēstniecības dāvana – akmens plāksne ar atgādni par Melngalvju nama lomu 1921.gada 18. marta sarunu vešanā un miera līguma noslēgšanā Krievijas, Polijas un Ukrainas starpā.

Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 28. jūnijā Vērmahta artilērijas apšaudes rezultātā nams pilnīgi izdega. Pēc kara tika atzīts, ka namu atjaunot nav lietderīgi, un 1948. gadā tā drupas tika saspridzinātas un novāktas.