KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Mežotnes pilskalns

Atrašanās vieta: N56° 26` 29.3", E24° 2` 41.79"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Mežotnes pilskalns atrodas Lielupes kreisajā krastā. Pilskalns ierīkots uz 16m augsta zemes stūra A norobežo Lielupes stāvais krasts un Z-strautiņa grava. R un D pusē pilskalns nocietināts ar diviem vaļņiem no grāvjiem, no kuriem lielākais, 7-8m augsts un 75m garš. Otrs valnis puslokā apņem pilskalna pakāji 150m garumā no D un R. Ieejas vieta pilskalnā vedusi pa R nogāzi. Plakums iegarens, 40x80m liels, Z, R un DR no pilskalna atrodas senpilsēta, kas aizņem apmēram 13 hektārus un D sniedzas līdz vēl vienam, mazākam pilskalnam Vīna kalnam.

Pie pilskalna atradusies senā ostas vieta. Izrakumu laikā iegūtās senlietas attiecināmas uz 9.-13.gs. Pēc 13.gs. hroniku un dokumentiem, Mežotnes pilskalnā tiek lokalizēta castrum Mesiothe, kas bijis Austrumzemgales nozīmīgākais centrs.

1219. gadā Mežotnes pilī nometināja krustnešu garnizonu, kuram uzbrukaViestarda vadītais zemgaļu karaspēks. 1220. gadā ap 8000 vāciešu, līvu un letgaļu aplenca Mežotnes pili, pēc ilgstošām cīņām to ieņēma, izlaupīja un nodedzināja. 1225. gadā uz Mežotni pārcēla Sēlijas bīskapijas, vēlākās Zemgales bīskapijas administratīvo centru. 1232. gadā Mežotnes pils kļuva par Zemgales bīskapijas prāvesta Heidenrika un kapitula mitekli. 1254. gadā līgumā par Upmales novada dalīšanu Livonijas ordenis ieguva Mežotnes pilskalnu un visas Lielupes kreisā krasta zemes līdz Garajai salai (tagadējai Jelgavai). 1270. gadā senā pils tika nopostīta un pēc sakāves liela daļa senpilsētas iedzīvotāju pārcēlās uz Lietuvas dižkunigaitijas pakļautībā esošajām zemēm. Līdz 1321. gadam Livonijas ordeņa mestrs Gerhards fonJorke Mežotnes pilskalnā no jauna uzcēla ordeņa pili. 1346. gadā Lietuvas valdnieks Aļģirds ar sacēlušos zemgaļu palīdzību nopostīja Mežotnes pili, kas vairs netika atjaunota.

***Teikas ***

 Apkārt līgojās bagātas druvas un ozolu mežs. Še dzīvoja kāda latviešu cilts. Drīz pēc vācu ienākšanas latvieši nomanījuši, ka ar vāciešiem būs jācīnās, tādēļ tie sākuši taisīt kalnu. Zemes priekš kalna grābuši tur, kur tagad atrodas atvars. Tā kalns drīz bijis gatavs, un latvieši uz tā cēluši pili, stipru un varenu, no ozola koka. Bet tad daži latviešu virsaiši lepojušies ar vareno pili – sākuši nievāt dievus un nerādījuši tiem vairs godu. Par to dievi kļuvuši dusmīgi un apņēmušies pārmācīt ne vien virsaišus, bet arī visu cilti. Par sodu dievi atraduši nogremdēt jauno, stipro pili. Pils pamazām sākusi grimt, jo dievi zem pils grābuši nost zemes un bēruši upē. Tāpēc vēl tagad redzami sēkļi pie Mežotnes pils. Pēc pils nogrimšanas latviešu cilts aizgājusi, bet – kur, to teika nestāsta.

(LFK 501, 1.Pier. A. Kauliņš Bauskas Mežotnē, 1926. )

Mežotnes pilskalnu esot vergi uzcēluši. Tie rakuši atvaru un nesuši priekšautos zemes. Tagad pilskalnam blakus ir ļoti dziļš atvars, kur ūdens dažreiz vārās kā grāpī.

LFK 968, 4461. Fricis Jēkabs Rasa, 49 g. v., Bauskas Rundālē; pier. Laimonis Rasa, 1939 

Kāda cita teika stāsta, ka Mežotnes pils nogrimusi ar daudz dažādām bagātībām. Ja šī pils kādreiz atkal celsies, tad bagātību netrūks. Ja ar roku pataustot pa pils valni rietumu daļā, tad vēl varot sataustīt vecās, nogrimušās pils skursteni.

(LFK 220, 962 K. Grause Bauskā; pier. Anna Zunde, 1932.)