KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Pētera Akadēmija Jelgavā

Atrašanās vieta: N56° 38` 59.6", E23° 43` 44.8"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


18. gadsimtā izplatīto apgaismības ideju iespaidā 1772. gadā Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris Bīrons Kurzemes landtāgam paziņoja, ka nolēmis Jelgavā dibināt akadēmisko ģimnāziju. Pirms tam Jelgavā bija darbojusies tikai jezuītu skola ar gramatikas, poētikas un retorikas nodaļām, bet kas bija beigusi darbību pēc jezuītu izraidīšanas no Jelgavas 1759. gadā.

Akadēmijas dibināšanas plānu uzdeva izstrādāt Berlīnes akadēmijas loceklim Johanam Georgam Zulceram, kas ierosināja izveidot divas klases - literatūras klasi vācu, latīņu un grieķu valodu mācīšanai, ietverot mitoloģiju, ģeogrāfiju, vēsturi un zinātņu klasi fizikas, matemātikas, dabas mācību, tautas vēstures, filozofijas, dabisko tiesību un runas mākslas mācīšanai. Paredzētais mācību ilgums katrā klasē bija divi gadi, izglītības darbu veica deviņi profesori (teoloģijas, tiesību zinātnes, filozofijas, fizikas, matemātikas, vēstures, retorikas, latīņu valodas, grieķu valodas) un skolotāji, kas pasniedza vācu, franču un angļu valodas, kā arī mūziku, dejas, paukošanos un jāšanas sportu. Pārvaldi veica Profesoru padome.

1775. gada 8. jūnijā hercogs Pēteris parakstīja rīkojumu par akadēmiskās ģimnāzijas dibināšanu, bet augstskolas svinīgā atklāšana notika 1775. gada Pēterdienā - 29. jūnijā. Nomināli rektors bija hercogs Pēteris, prorektori mainījās katru gadu rotācijas kārtībā, pirmais prorektors 1775. gadā bija Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke. Profesora alga bija 500-800 Alberta dālderi, skolotāja alga - 250-300 Alberta dālderi. 1775. gada pirmajā semestrī studijas sāka 17, bet otrajā semestrī 28 studenti, pavisam līdz 1795. gadam mācījās 241 audzēknis, to starpā 32 ārzemnieki.

1773. gada janvārī hercogs Pēteris akadēmijai uzdāvināja savas vecās pils ēku Palejas ielākas tika nojaukta un līdz 1775. gadam pēc hercoga arhitekta Severīna Jensena projekta uzbūvēta jauna ēka baroka stilā ar klasicisma iezīmēm (kopš 1952. gada Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēka).

Pirmajā stāvā bez mācību telpām atradās arī deju un paukošanas zāle, profesoru padomes sēžu zāle, otrajā stāvā svētku zāle, divas auditorijas, bibliotēka un karceris. Ēkas divstāvu torņa kupolā bija iekārtota astronomiskā observatorija.

1773.-1774. gadā Johana Georga Zulcera uzaicinājuma vēstules ar hercoga pilnvarojumu saņēma pat slavenais filozofs Imanuels Kants un apgaismotājs Johans Gotfrīds Herders, taču par profesoriem viņi nekļuva.

Ģimnāzija ieguva Academia Petrina vārdu par godu hercogam Pēterim Bīronam. Tomēr Academia Petrinane ieguva universitātes statusu, lai gan tam bija daudz priekšnoteikumu. Mācību programma un laiks bija saīsināti, tādēļ pēc mācību beigšanas akadēmiskais grāds netika piešķirts. Ar laiku Academia Petrina kļūst par parastu ģimnāziju, kuras audzēkņu vidū arī slavenie jaunlatvieši – K. Barons, Ā. Alunāns, LR pirmais prezidents J. Čakste, gleznotājs Ģ. Eliass u.c.

Ģimnāzija šajā formā beidza pastāvēt I pasaules kara laikā, kad to evakuēja uz Taganrogu, kur to vēlāk reorganizēja par darba skolu.Ģimnāzijas ēka cieta 1919. g., kad to nodedzināja atkāpjošies bermontieši, sadega bibliotēkas arhīvs, kolekcijas utt.

1922. g. tiek nodibināta Jelgavas klasiskā ģimnāzija, un tai tiek atdota bijušās akadēmiskās ģimnāzijas ēka. 1944. g. tuvojoties uzbrūkošajai padomju armijai, Pētera ģimnāzija atkal nodeg.

1949.-1951. g. tika veikti ēkas atjaunošanas darbi, restaurējot to pirmatnējā ārējā veidojumā ar kupolveida torņa noslēgumu.

1952. gada decembrī atjaunotajā Academia Petrina ēkā tiek izvietots muzejs. Šobrīd ēkas iekšējais plānojums pielāgots Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja vajadzībām. 1975. gadā muzejam piešķīra novadnieka gleznotāja Ģ. Eliasa vārdu.