KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

PIEMIŅAS ZĪME STRAZDUMUIŽAS PAMIERAM

Atrašanās vieta: N56° 59` 27.0", E24° 14` 24.9"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi

Pēc Cēsu kaujām sakautās Dzelzs divīzija un Baltijas landesvēra vienības pārgāja uz aizsardzību. Drīz pēc tam sākās latviešu-igauņu pretuzbrukums. Sarunas, kas sākās 2. jūlijā plkst. 21.00, bija smagas un vairakkārt tika pārtrauktas gan no igauņu, gan vācu puses, beidzoties tikai nākamajā rītā plkst. 03.30. Līgums, kas ieguva Strazdumuižas pamiera nosaukumu savus pamatos noteica šādus punktus: 

1) 3. jūlijā plkst. 12.00 tiek pārtraukta kaujas darbība.
2) Vācu karaspēks evakuējams visdrīzākajā laikā, tas pārtrauc jebkādu kaujas darbību, izņemot pret Padomju Krievijas spēkiem.
3) Vācu izvākšanās no Rīgas jānotiek līdz 5. jūlijam plkst. 18.00.
4) Igauņu karaspēks paliek 3. jūlija pozīcijās.
5) Nedrīkst tikt kavēta satiksme starp Rīgu un Liepāju.

1919.gada 3.jūlijā Rīgas igauņu pamatskolā pie Juglas ezera tika noslēgts Strazdumuižas pamiers – karadarbības pārtraukšanas līgums starp apvienoto latviešu – igauņu karaspēku no vienas puses un Landesvēru ar vācu pavēlniecībā esošo karaspēku no otras puses.

Rīgu pārņēma Baloža brigāde, savukārt 6. jūlijā, pulkveža Baloža, Tautas Padomes prezidija Rīgas iedzīvotāju vairuma sagaidīti un apsveikti, Rīgā ienāca pulkvedis Zemitāns ar Ziemeļlatvijas brigādes štābu un 2. Cēsu pulku. Tomēr igauņu vienībām Rīgā ieiet bija liegts, un, lai gan 5. jūlijā Tautas Padomes delegācija nodeva savu pateicību igauņu tautai un armijai, zināms rūgtums saglabājās, kas radīja domstarpības dažus mēnešus vēlāk. Situācija likās stabila, tomēr vācu daļas no Latvijas izvācās lēni, fon der Golcam veidojot jaunu plānu, kas eskalējās pēc pusgada, 1919. gada oktobrī un vēsturē palika ar nosaukumu Bermontiāde.

2005.gada 24.oktobrī, Igaunijas Neatkarības dienā, Rīgas dome un Igaunijas Republikas vēstniecība Latvijā rīkoja Strazdumuižas pamiera līguma noslēgšanas atceres pasākumus, kuru laikā tika atklāta piemiņas zīme – akmens Juglā, pie nama Brīvības gatvē 411. Brūna granīta akmenī iestrādāta melna granīta plāksne ar tekstu igauņu un latviešu valodā: „Šeit Rīgas igauņu pamatskolā 1919.g.3.VII noslēdza Strazdumuižas pamiera līgumu starp Igaunijas karaspēku, Vācijas armijas VI rezerves korpusu un Baltijas Landesvēru”.