KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Piemineklis kaujai pie Inčukalna

Atrašanās vieta: N57° 5` 51.13", E24° 41` 8.34"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi

1918. gada 31. decembrī, pavisam nesen izveidotais Baltijas Landesvērs - pirmā Latvijas zemessardzes vienība – pie Inčukalna uzsāka kauju, kuras mērķis bija aizkavēt lielinieku virzību uz Rīgu un kura vēsturē iegāja kā pirmā kauja Latvijas Neatkarības kara laikā. Baltijas Landesvērs savā struktūrā nebija unikāla vienība – izveidojies no brīvprātīgajiem, kas pulcējušies ap jauniem, iniciatīvas pilniem Pirmā pasaules kara virsniekiem, tas bija daļa no Vācijā izveidoto brīvkorpusu kustības. Daudzi no šiem brīvkorpusiem vēlāk cīnījās arī Latvijā, un bez tiem Neatkarības karš nebūtu izkarots, tāpēc piemineklis Baltijas Landesvēram mazliet liek atcerēties arī tos vācu brīvprātīgajos, kas Latvijā ieradās cīnīties savā karā, kura mērķis bija pasargāt Vāciju no boļševisma.  

Kaujai pie Hincenbergas 4. Baltijas landesvēra rotas uz veselu diennakti spēja aizkavēt divu latviešu sarkano strēlnieku pulku uzbrukumu, ļaujot Latvijas Pagaidu valdībai evakuēties no Rīgas. Pirmās kaujas sākās jau 25. decembrī, kad pirmās latviešu strēlnieku patruļas sadūrās ar vācu karaspēka priekšgrupām. Kauja kulminēja naktī uz 1. janvāri, kad izretinātajās Latvijas zemessargu rindās vairāk kārt ielauzās pretinieks savā pēdējā triecienuzbrukumā un ap haubiču bateriju sniegotajā mēnesnīcā sākās asiņaina tuvcīņa. 1. janvārī Baltijas landesvēra vienības vairs nebija spējīgas izturēt milzīgo pārspēku un ar kauju atkāpās. Lielinieku pusē krita 70 un ievainoti tika 150 karavīri. Kauju lielinieku pusē uzskatīja par tik nozīmīgu, ka 1919. gada 2. janvārī ar Latvijas pagaidu padomju valdības rīkojumu 1. latviešu strēlnieku padomju pulkam un 4. artilērijas baterijai piešķīra goda sarkanos kaujas karogus. Šīm kaujām, Baltijas landesvērs zaudēja aptuveni 35 kritušos un tika simts ievainotos, 2016. gada 3. jūlijā tika atklāts piemineklis. Uz pieminekļa ir attēlota Baltijas Landesvēra krūšu nozīme un piemiņas uzraksts latviešu, vācu un krievu valodā: 1918. gada 31. decembrī šeit notika Latvijas Neatkarības kara pirmā kauja. Pretī Sarkanās armijas pārspēkam stājās četras zemessardzes rotas. Dzīvību par dzimto zemi ziedoja 43 vācbaltu, latviešu un krievu karavīri.

Mūžīga piemiņa varoņiem un miers kritušajiem.