KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Piltenes pils

Atrašanās vieta: N57° 13` 21.1", E21° 40` 0.73"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi

 

Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās


Piltene bija Kurzemes galvenā bīskapu pils. Precīzs tās celšanas laiks nav zināms, bet ir izteikti minējumi 1242.gads – virs pils vārtiem bijis liels akmens, kurā šis skaitlis esot iekalts, savukārt J. G. Arnts savā piļu sarakstā minējis 1295.gadu. Nevienam no šiem gadiem nav īsti droša pamatojuma, bet zināms, ka Piltenes vārds pirmo reizi rakstītajos avotos minēts 1309.gadā, kad šeit iebrukuši lietuvieši un nopostījuši pilsētu, bet pili nav varējuši ieņemt.

1234.gada septembrī Modenas Vilhelms iecēla dominikāņu mūku Engelbertu par pirmo Kurzemes bīskapu. Līdz ar to 1234.gadu pieņemts uzskatīt par Kurzemes bīskapijas dibināšanas gadu. 1236. gadā bīskaps tika nogalināts kuršu sacelšanās laikā, kas sekoja pēc Saules kaujas, kurā Zobenbrāļu ordenis tika pilnīgi sagrauts. 1237.gada septembra vidū pāvesta legāts Modenas Vilhelms izdarīja diazēžu limitāciju, tas nozīmē – noteica robežas Livonijas, Kurzemes un Zemgales diacēzēm, Livonijas bīskapijai tika pievienotas jaunas zemes – jaunā robeža sākās pie bīskapa Kokneses pils, gāja taisnā līnijā uz Abavas izteku.

Tikai ar 1290. gadu beidzās bīskapijas tapšanas periods. Kopš šī brīža Kurzemes domkapituls — līdz ar bīskapu — bija inkorporēti Vācu ordenī, un visi vēlākie domkungi un bīskapi nāca tikai no Vācu ordeņa brāļu vidus. Ordenis varēja rīkoties ar Kurzemes kara iesaukumu, bīskapa un ar 6 domkungu vietām (prāvests, dekāns, mantzinis, ekonoms un 2 kanoniķi). Tāpat arī visa lēņu iekārta un parasti arī Kurzemes bīskapu politika atradās ordeņa ietekmē. Faktiski tas nozīmēja, ka Kurzemes bīskapija bija kļuvusi par Vācu ordeņa filiāli.

Ap 15. gadsimta beigām bija izveidojusies paraža, ka katram domkapitula izraudzītajam kandidātam vispirms bija jāiegūst Livonijas mestra apstiprinājums, un tikai pēc tā saņemšanas Vācu ordeņa virsmestrs viņu proponēja pāvestam iecelšanai. Kurzemes bīskapu pāvesta galmā pārstāvēja Vācu ordeņa prokurātors, un bīskapam bija jāpiedalās viņa izdevumu segšanā. Savā zemē bīskapam bija soģis, kam par soģa dienesta pildīšanu bīskaps piešķīra lēņos zemi. Kurzemes bīskapam bez soģa vēl bija rakstvedis, notārs un dažādi kalpotāji (familiares). Embūtes novadā bīskapam bija amatvīrs, saukts burggrāfs. Atsevišķas fragmentāras ziņas liecina, ka Kurzemes bīskapam un domkapitulam dažkārt izraisījušas ķildas ar Livonijas ordeni atsevišķu pils novadu robežu dēļ, tomēr līdz militārai sadursmei šīs ķildas nekad nenonāca.

***Teika par Piltenes pili***

Teikā stāstīts, ka Piltenes pilī bijusi brīva zemnieku meita, kura iepatikusies muižkungam un, kad viņa atteikusies satikties, apsūdzējis meitu maizes klaipa zādzībā pils virtuvē. Vēlāk apgrauzto maizes klaipu atrada žurku alā, bet bija par vēlu. Par zādzību meitai bija piespriests nāves sods pakarot. Karātavu kalniņā nevainīgā meitene nolādēja Pilteni, ka tā ne augs, ne zels līdz mainīs savu vārdu. Ilgus gadus Piltene bija nabadzīga un atpalikusi mazpilsētiņa. Šeit nepastāvēja rūpniecība un tirgotājiem bija jāmaksā lieli nodokļi.


 

                                                                                                                                                                                                        Piltenes pilsdrupas