KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Pulvertornis

Atrašanās vieta: N56° 57` 4.31", E24° 6` 31.16" | Interneta vietne: karamuzejs.lv/

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Pulvertornis, agrāk saukts arī par Smilšu torni, ir viens no nedaudzajiem saglabājušajiem Rīgas viduslaiku aizsargtorņiem. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, šobrīd atrodas valsts aģentūras "Latvijas Kara muzejs" faktiskajā valdījumā un lietojumā.

Savulaik tas ir bijis nozīmīgs Rīgas nocietinājumu elements, jo sargāja ieeju pilsētā – galveno Rīgas ceļu ar Austrumiem. Torņa diametrs ir 14,3 m, augstums - 25,5 m bet sienu biezums aptuveni 3 m.

Pirmo reizi tornis minēts 1330. gadā kā Smilšu tornis, nosaukums cēlies no smilšu kalniem pretī tornim. Ieeja tornī atradusies 5 m virs zemes un ēkā varēja iekļūt tikai pa šaurām kāpnēm. 1621. gada zviedru uzbrukuma laikā tika sagrauts, neskarts palika tikai pagrabstāvs, uz kura 1650. gadā uzbūvēja tagad redzamo Pulvertorni. Toreiz zviedri pamatīgi nopostīja Smilšu torni, un to atjaunot izdevās vien 17. gadsimtā. Tad par torņa galveno uzdevumu kļuva pulvera glabāšana – no turienes arī Pulvertorņa nosaukums.

Horizontālā šķērsgriezumā tornis bija pakavveida: dažviet pat 3 m biezais torņa mūris bija vērsts uz ārpilsētu, savukārt siena pilsētas pusē bija no koka. Pulvertorņa nosaukums tam ir no 17. gadsimta (kopš 1650. gada tajā it kā glabāti šaujampulvera krājumi). Tornī bija izvietoti 11 lielgabali, ierīkots arī "bumbu ķērājs": starp piekto un sesto stāvu ieklāja metru biezus griestus no trijās kārtās saliktiem ozola un priežu baļķiem.

Vēlāk te atradies cietums, bijuši moku kambari, te glabāja ieročus līdz pat 1883. gadam. Torņa sienās Pēc pilsētas nocietinājumu nojaukšanas torni pameta un tajā dzīvoja baloži.

19. gs. to pārņēma vācu studentu korporācija Rubonia, kas to izremontēja, bet pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas valsts neatkarības iegūšanas, šeit tika izveidots Latvijas Kara muzejs. 1930-to gadu beigās muzeja vajadzībām tika uzbūvēta piebūve – speciāli muzeja ēkai.

Pēc Otrā pasaules kara šeit atradās Latvijas PSR Revolūcijas muzejs, bet pēc LR neatkarības atjaunošanas telpās atgriezās Latvijas Kara muzejs.

***Nostāsti ***

Neatņemami Pulvertorņa aksesuāri bija vējrāži, kas torni rotāja jau kopš viduslaikiem. Pirmo vējrādi 15. gadsimtā uzskicēja Jirgens Helms, bet 17.gs. šo uzdevumu turpināja Nikolajs Mollīns. Laikā, kad Rīga atradās poļu pārvaldībā, notika nelaimes gadījums – vējrādis nokrita no jumta. Zinoši ļaudis runāja, ka tā esot slikta zīme un vēsta par nelaimi. Viņiem izrādījās taisnība, jo dažas dienas vēlāk karali Stefanu Batoriju piemeklēja pēkšņa nāve.