KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Raunas pilsdrupas

Atrašanās vieta: N57° 19` 49.6", E25° 36` 41.9" | Interneta vietne: v/turisms/apskates-objekti-rau...atu-tornis

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Raunas pilsdrupas ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā. Raunas mūra pils tika celta 14.gs. otrajā pusē un tā bija viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemā - no 29.septembra, kad ir Miķeļdiena, līdz 2.februārim Sveču dienā, baudot patvērumu un drošību uz kalna celtajā konventa ēkā. Tomēr daudzie dokumenti liecina, ka arhibīskapi laiku pa laikam uzturējušies arī citos gadalaikos.

Raunas mūra pils celta Rīgas arhibīskapijas “latviešu galā”, netālu no robežas ar ordeņvalsti. Raunas pils rakstītajos avotos pirmo reizi minēta 1381.gadā, kādā dokumentā, kuru parakstījis arhibīskaps Johans IV.

Raunas pils bijusi ievērojama ar kapitula zāles sienas kādreiz greznojušām visu arhibīskapu portretiskām freskām un viņu darbu aprakstiem īsās epigrammās, kas sacerētas ap 1561.gadu. Pie Raunas pils bija pilsapmetne, kas avotos minēta kopš 1471.gada.

Pili ieskāva gan mūris, gan mākslīgi veidots grāvis. Cietokšņa galvenās ēkas celtas 14.gs., bet apaļie torņi aizsardzības sistēmā ieviesti pašā 16.gs. sākumā.

Pēc Lielā Ziemeļu kara (18.gs. sākumā) pamestais cietoksnis ir labi saglabājies, tā sienu augstums, mūra un ēku stūru amatnieciskā perfekcija, kā arī būvplastisko detaļu lielā bagātība.

Nozīmīgākās pils pārbūves saistāmas ar arhibīskapu Jasperu Lindi, kurš valdīja no 1509.-1524.g., kad pils nocietinājumi sasniedza savu maksimālo apjomu. Viņa laikā tika uzceltas arī priekšpils ziemeļaustrumu stūra tornis “Garais Kaspars”, kas nosaukts viņa vārdā.  

1530.gadā Raunu ieguva arhibīskapa Branderburgas Vilhelms. 1479., 1522. un 1556. gadā Raunu okupējos ordenis, pilī turot gūstā arhibīskapu un pēdējā reizē pili aizdedzinot.  

1557.gadā Livonijas kara laikā pili ieņēma krievu karaspēks. 1582.gadā to ieguva poļi. 1683.gadā pēc Zviedrijas karaļa pavēles nojaukti Raunas pils ārējie nocietinājumi un pēc tam pils pārbūves netika veiktas, kā rezultātā pils sākusi brukt. Zviedri 1688.gadā vēl veikuši pils inventarizāciju.  

Kāda tad izskatījās pils?

Pils ir celta dažus metrus no Raunas upes labajā krastā. Pilsvietas dienvidu un austrumu malā rakts mākslīgs grāvis. Pils ir celta no laukakmeņiem, velves no ķieģeļiem. Pagrabā bija cietums un noliktavas, bet pirmajā stāvā saimniecības telpas. Otrajā stāvā, kurš tiek uzskatīts par galveno, atradās kapela, kuras logiem smilšakmens ielodzes rotātas ar masverku. Trešais stāvs, tika dēvēts par ieroču stāvu. Tas nebija sadalīts telpās. Kad notika pārbūve 16.gs. otrajā gadu desmitā, tad pils otrais stāvs ieguva krāšņas velves ar smilšakmenī kaltām konsolēm, lielus logus, jaunas ķieģeļu pārsedzes. 17.gs. ap pili uzbērti zemes vaļņi, kuros ierīkoti velvēti kazemāti. Caur velvētu eju valnī no austrumu puses vedusi galvenā ieeja pilī. Par pils izskatu, celtnēm un to sadalījumu telpās un izmantošanu, atrodamas 17.gs. inventarizācijas materiālos. Pētījums: 1772.-1817.g. pilsdrupu vairakkārt zīmējis un aprakstījis J. K. Broce.