KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Restorāns Sēnīte

Atrašanās vieta: N57° 7` 9.817", E24° 38` 48.3"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Laikā pēc Otrā pasaules kara Latvijas arhitektūrā valdīja tā saucamais „Staļina baroks”, kura slavenākā pārstāve Rīgā noteikti ir Zinātņu akadēmijas ēka. Pēc Staļina nāves, nākamais Padomju Savienības līderis Ņikita Hruščovs aicināja atteikties no Staļina laika pārmērībām, tādējādi liekot pamatus padomju vēlīnajam modernismam, kura spilgts pārstāvis ir restorāna „Sēnīte” ēka, kas atrodas uz Vidzemes šosejas netālu no Murjāņiem. Ēka celta 1967.gadā, arhitekts Linards Skuja, inženieri - Andris Bite, Rūdolfs Ozoliņš. Šodien ēkas ir nolaistas un tukšas, bet jauno īpašnieku neveiksmīgi veiktās pārbūves dēļ daļa kompleksa zaudējusi savu oriģinālo arhitektonisko veidolu.

Restorāns Sēnīte ir viens no spilgtākajiem modernisma arhitektūras un izcilākais čaulas konstrukcijas paraugs Latvijā, viens no ievērojamākajiem sava laika arhitektūras notikumiem. Ēkā savulaik atradās savam laikam Latvijas modernākais restorāna komplekss „Sēnīte” (1967. gadā ēkā atradās restorāns ar alus zāli, kafetēriju, vasaras terasi un kulinārijas veikalu.) Restorāns, kuru oficiāli atklāja 1968. gadā, skaitījās viens no labākajiem visā Padomju savienībā, tā piedāvājums tika uzskatīts par ekskluzīvu. Ēka bija bagātīgi un moderni iekārota arī iekšpusē: pie interjera izveides darbojās daudzi mākslinieki – bija atrodami stikla mākslinieka Arnolda Vilberga veidotie petrolejas lampām līdzīgie dūmstikla gaismas ķermeņi un monumentāls stikla lējuma panelis, kas darbojās kā orķestra fons, Jura Indriksona dekoratīvie metālkalumi, Eduarda un Māras Generu, tolaik vēl Mākslas akadēmijas studentu, keramikas trauki un svečturi, pēc Kurta Fridrihsona meta veidotā ārsiena – terases fons. Arhitekts Oļģerts Krauklis kā veiksmīgāko vērtējis alus zāles apdari – sarkano ķieģeļu klonu, koka griestus un dekoratīvo apmetumu 

Savā laikā ēkas projekts profesionāļu vidē izraisīja sensāciju. Arhitekts Linards Skuja un inženieris Andris Bite, piedaloties inženierim Rūdolfam Ozoliņam konstrukcijas īpatnības pētniecība prasīja piecus gadus, rezultātā radot – unikālu kupolveida ēku – pirmo sfēriskas dzelzsbetona čaulas konstrukcijas celtni Latvijā, kas balstījās tikai trijos atbalsta punktos, trijstūra malai sasniedzot 24 metrus, kupola rādiusam – 20 metrus. Betona čaula bija 5–10 centimetrus bieza, turklāt tā tika atlieta uz vietas, neizmantojot veidnes. Novatoriskajā būvē tika izmantotas arī citas savam laikam jaunas tehnoloģijas, piemēram, ēkas hidroizolēšana tika veikta nevis ar bitumenu, bet ar Latvijas zinātņu akadēmijā izstrādātu speciālu šķīdumu.

Restorāns oficiāli savu darbību izbeidza 2010. gadā. Gadiem ilgi norisinās jautājums par ēkas nojaukšanu, taču, kopš 2016. gada restorāna ēka ir iekļauta valsts kultūras pieminekļu sarakstā, tas vairs nav iespējams.