KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Rēzeknes pilsdrupas

Atrašanās vieta: N56° 30` 9.35", E27° 20` 5.15"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas. Piecpadsmit metrus augstais Rēzeknes pilskalns ar pilsdrupām paceļas Rēzeknes upes labajā pusē. Pēc leģendas, Rēzekne, tāpat kā Roma, guļ uz septiņiem pakalniem. Visspilgtāk pilsētu raksturojis Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis, teikdams: “Rēzekne ir un paliek Latgales sirds”.

No 9.gs. līdz 11.gs. uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu pils. Vēstures avotos Rēzeknes tika pirmo reizi pieminēta 1285.gadā, kad Rozitenas (Rositten) pili cēlis vācu ordeņmasters Šurborgas Vilhelms un tā bija celta kā Livonijas ordeņa fogta rezidence.

Nopostītās latgaļu koka pils vietā Livonijas orderis 1263.-1324.gadā uzcēla mūra pili. Tomēr par spēcīgu nocietinājumu Rēzeknes pils kļuva tikai 14.gs. otrajā pusē, kad tā atkārtoti minēta dažādos vēstures avotos. Nocietinājumam blakus ir arī priekšpils. Ap ordeņa pili pamazām veidojās apmetne, vēlāk novada administratīvais centrs. Daugavpils komturam pakļautie Rēzeknes bruņinieki regulāri cīnījās ar maskaviešiem. Arī ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs sākumā bija Rēzeknes pils fogts. Pēc Vartberges Hermaņa hronikas ziņām, Rēzeknes pils 14.gs. otrajā pusē piedzīvojusi vairākkārtējus krievu un lietuviešu iebrukumus.

1558.gadā Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs pili ieķīlāja Polijas karalim Sigismundam II Augustam. 1577.gadā Ivans Bargais aplenca pili un uzaicināja to padoties, apsolot ielenktajiem brīvību, taču solījumu neturēja, pilsētu izpostīja, pils baznīcu sagrāva un sagūstītos 450 pils aizstāvjus aizveda gūstā uz Pleskavu.

Poļu – zviedru kara laikā 1601. gadā un 1625-1626.g. Rēzeknes pili ieņēma zviedru karaspēks, bet 1656.gadā notika kauja, kuras laikā Rēzeknes pils tika sagrauta un zviedru karaspēkam izdevās sakaut daudz lielākus krievu spēkus. 1660.gadā to atkal iekļāva poļiem piederīgajā Inflantijas vaivadijas sastāvā, bet pils bija zaudējusi savu agrāko militāro nozīmi.

Pēc 1660. gada Andrusovas miera līguma visa Latgale palika Polijas varā līdz pat 1772.gadam, kad Latgali pievienoja Krievijai.

1712.gadā no pils bija palikušas tikai drupas. 18.gs. pilsdrupas sāka izmantot par akmeņlauztuvi būvmateriālu ieguvei.

***Rēzeknes pils leģendas ***

Rēzeknes pilsdrupas agrāk bija daudz augstākas un to mūri pacēlās apkārt pilskalnam. Pilsdrupās mēdza sapulcēties pilsētas bērni, kuru vidū bija arī Ieviņa.

Vienu reizi bērni tieši pusdienas laikā spēlējušies pilsdrupu mūros. Pēkšņi no pilsdrupām pacēlusies baltās drēbēs ģērbusies skaista sieviete ar izmazgātu drēbju nastu. Viņa devusies lejup uz Rēzeknes upi un sākusi skalot drēbes. Skalojusi, skalojusi, apskatījusies visapkārt un sākusi žēli raudāt.

Bērni nobijušies un aizbēguši uz mājām. Kāda vecmāmiņa pastāstījusi, ka baltā sieviete bijusi apburtā pils īpašniece Rūžena, kura gaidot to, kas varēs viņu atsvabināt no burvestības.

(1842, 2097. Jevgeņija Pastarova (saukta Ieviņa), Rēzeknē; pier. E. Jonikāne 1951).


***

Stāsta, ka agrākos, sensenos laikos Rēzeknes un Ludzas pilskalnos dzīvojušas divas māsas, kurām vārdi bija Luce un Rase. Nezināmu iemeslu dēļ māte viņas nolādējusi, caur ko tās iegrimušas ar visu pili zemē. Rase ir parādījusies agrāk kādam jauneklim un lūgusi, lai palīdzot viņai izkļūt no apakšzemes. Glābšana ir izdarāma tā: kad Lieldienās baznīckungs, katoļu mācītājs, tur mesi, lai jauneklis iet un rok. Ja viņš paspēšot līdz pils pacelšanai atrakt ieejas vārtus, kuri atrodas pie tagadējās izejas no zvannīcas uz pilskalnu, līdz var durvis labi atvērt, tad viņa būšot izglābta.

Gājis ar’ rakt jauneklis, kuram vārds, stāsta, bijis Antons. Racis ar’, jau atracis visus vārtus, tik vēl bijis reizes trīs ar lāpstu ko ņemt, i baznīcā ieskanējuši zvani. Tik aizdurvē Antons padzirdis žēlus vaidus un dzirdējis ierunājamies balsis: “cik ilgi dzīvoju, tik ilgi vēl jādzīvo!”


 

Rēzeknes pils makets