KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Rīgas pils

Atrašanās vieta: N56° 57` 3.42", E24° 6` 2.093"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Rīgas pils (Rīgas ordeņa pils) ir viduslaiku pils. Rīgas pils ir lielākā kastelas tipa būve Baltijā. Galveno pili veido četri korpusi ap iekšējo pagalmu. Divos tā stūros izbūvēti apļi. Rīgas pils ir Latvijas Valsts prezidenta rezidence, kas atrodas pašā Vecrīgas sirdī, Daugavas krastā. Tā ir nozīmīgs Latvijas vēstures un kultūras mantojums

Rīga bijusi Livonijas ordeņa mestra rezidence no 14.gs. 40.gadiem līdz 1429.gadam.1330.gada pavasarī vairāk nekā 30 gadu ilgais Rīgas karš ar ordeni beidzās ar rīdzinieku sakāvi. Pilī rezidēja ordeņa mestrs, bet 14.-15.gs. dokumentos minēts ir arī komturs un nama komturs.

1454.gadā starp pils un Rīgas pilsētas iedzīvotājiem uzliesmoja bruņots konflikts, kas beidzās ar izlīgumu. Pēc šīs vienošanās ordeņa mestrs rīdziniekiem ļāva starp pilsētu un pili uzcelt mūri, kura pēc 1330.gada šai vietā vairs nebija.

1481.gadā starp ordeni un rīdziniekiem sākās karš, un tā laikā rīdzinieki pili ieņēma un nojauca. Pilī glabājās Livonijas ordeņa arhīvs, kā arī zelta, sudraba, dārglietu un citu bagātību krājumi, kurus īsi pirms 1481.gada notikumiem aizveda no Rīgas uz Cēsīm. Kā liecina revīziju materiāli, salīdzinot ar citām ordeņpilīm, Rīgā bijuši lielākie krājumi pārtikai un bruņām. Tomēr pēc 10.gadus ilgām cīņām rīdziniekiem nācās padoties, un ordenis izvirzīja prasību atkal uzcelt pili. Būvdarbi tika sākti jau 1497.gadā un pabeigti, iespējams, 1515.gadā. Par to liecina minētajos uzrakstos zem Sv. Marijas un Pletenberga tēliem virs pils ieejas. Pils tika uzcelta vecajā vietā un daļēji uz iepriekšējās ordeņpils pamatiem. Šajā laikā piebūvēti masīvie Sv. Gara un Svina torņi. Pirms tam pilij bija mazi, kvadrātiski kāpņu torņi pretējos stūros. Laika gaitā pils ir piedzīvojusi daudzas pārbūves.

V.Pletenbergs un arī nākamie mestri Rīgas pili vairs neizvēlējās par savu rezidenci. Jaunuzceltajā pilī dzīvoja pils pārvaldnieks. 1562.gadā ordeņa pēdējais mestrs Gothards Ketlers atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu pienākumiem pret mestru un savas valdnieka regālijas nodeva Polijas karaļa pārstāvim Radzivilam Melnajam.

1621.gadā Rīga nonāca zviedru valdījumā. Jau 1622.gadā tika veikti neatliekamie pils sakārtošanas darbi, bet 17.gs. gaitā notika lielāka pils pārbūve. 1649.gadā priekšpils ziemeļrietumu stūrī uzbūvēja ar ciļņiem rotātu erkeru, 1682.gadā zviedru valdība pili paplašināja ar piebūvēm.

Ziemeļu kara laikā Rīgas bombardēšanā cieta arī vecā pils. 1710.gadā nonākot Krievijas pakļautībā, Rīgas pils kļuva par Rīgas ģenerālgubernatoru mītni, saglabājot arī citas funkcijas: ēkā atradās noliktavas, civilās iestādes, amatpersonu dzīvokļi u.c. No 1795.-1917.gadam tajā uzturējās Vidzemes gubernatori. 1783.gadā tika nojaukts zviedru celtais arsenāls un tā vietā būvēta jauna reprezentatīva piebūve, kas pilnībā izmainījās pils fasādi.

Vienīgā saglabājusies 16.gadsimta mākslinieciskā detaļa ir ordeņa patroneses Sv. Marijas un Livonijas ordeņa mestra VolterafonPletenberga skulpturālie ciļņi pagalmā virs kādreizējiem pils vārtiem.

***Rīgas pils leģendas***

Rīgas pili apvij vairākas teiksmas un leģendas, kā jau katrā senā pilī, arī Rīgas pilij ir savs spoks, kuru gan neviens tā arī neesot redzējis, vien dzirdējis mēbeļu pārbīdīšanu.

Taču sensenos laikos Rīgas pilī novērota zīme, kas pareģojusi Livonijas likteni. 1579.gadā, kad Polijas ķēniņš Stefans aplencis Polocku, uz pili atlidojis stārķis – tas gribējis būvēt ligzdu vietā, kur jau gadu desmitiem dzīvojis krauklis. Pēc mēnesi garas cīņas stārķis kraukli esot patriecis. Zīmju zinātāji to skaidrojuši – krauklis bija jāuztver kā vācu valdīšanas laiks, savukārt stārķis, kas to patriecis – kā poļi, kas Livonijā ieņēma vāciešu vietu.