KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Siguldas pils

Atrašanās vieta: N57° 9` 58.06", E24° 50` 59.4"

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi

 

Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā. Pilsvieta dienvidu pusē atdalīta ar gravu. Sigulda ir augstienes pils, kuras aizsardzību galvenokārt nodrošināja augstās un stāvās kalna nogāzes. Celta Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno laikā, 13.gs. pašā sākumā – laikā starp 1207.g. un 1209.gadu. Tā bijusi viena no pirmajām četrām ordeņa konventa mītnēm. Siguldas pils kalpoja Gaujas ūdensceļa kontrolei, kā arī pretspēkam bīskapam piederošajai Turaidas pilij Gaujas labajā krastā. Sākotnēji tā bija kastellas (“Castellum”) tipa cietoksnis ar kapelu. Pašos pirmsākumos Siguldas pils tika izmantota par ordeņbrāļu atbalsta punktu uzbrukumam kaimiņos esošajā Sateseles pilskalnā mītošajiem latgaļiem un lībiešiem.

1224.gadā pili apmeklēja pāvesta legāts Vilhelms no Modenas. Viņš šeit dibināja baznīcu un draudzi. Pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves 1236.gadā kaujā pie Saules, pilī sāka saimniekot Livonijas ordenis, kas veica lielus pārbūves darbus, pārveidojot to konventa tipa celtnē. Pils celtniecības kulminācija tika sasniegta 15.gs. Ap šo laiku celta pils dienvidu vārtu četrstūru tornis un tornis tilta galā. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem, viduslaiku cietokšņi pamazām zaudēja savu sākotnējo nozīmi. No 1239.-1432.gadam pilī dzīvojuši 10 Siguldas komturi. Tā bija viena no pirmajām četrām konventa mītnēm, no 1432.gada kalpoja par Livonijas ordeņa landmaršala mītni.

No 1422.-1559.gadam uzturējās 12 fogti, kā arī vairākas landmaršalam pakļautās amatpersonas. No 1560.gada divus gadus atkal uzturējās komturi. Livonijas kara laikā Siguldas pils bija Livonijas hercogistes pārvaldnieka rezidence (1566.-1578.g.). Pils cietusi Livonijas kara sākumā. 1566.gadā, kad tika nodibināta Livonijas hercogiste Lietuvas lielkņazistes sastāvā, Siguldas pils kļuva par tās pārvaldnieka rezidenci (1566.-1578). 1582.g. un 1590.g. poļi veica pils ēku revīziju.

No 14.gs. pie pils atradusies pilsapmetne, kurā 1434.gadā melngalvjiem (neprecētos tirgotāju apvienība viduslaikos) bijis izlēņots krogs. Caur Siguldu jau viduslaikos gāja ceļš no Rīgas uz Cēsīm un tālāk uz Tērbatu, Vilandi un Pleskavu. Sigulda kā nozīmīga ordeņpils 1442.gadā bija iekļauta Vācu ordeņa sūtīto vizitatoru maršrutā.

Siguldas pils cietusi jau Livonijas kara sākumā, bet 1562.gadā pils kļuva par poļu stārastiju. Poļi 1582. un 1590.gadā veikuši pils ēku revīziju. 1601.g.-1629.g. Poļu-zviedru kara laikā pils tika smagi izpostīta. No pils paliekām vislabāk saglabājies konventa ēkas dienvidrietumu spārns. 1625.gadā Zviedrijas karalis Siguldu uzdāvināja Aksela Uksenšērnas jaunākajam brālim Gabrielam, taču pēc muižu redukcijas tā viņam tika atsavināta. 1680. gadā tika izgatavots Siguldas pils plāns, kas glabājas Kara arhīvā Stokholmā.

Ordeņa pils priekšpilsētas teritorijā jau 17.gs. sāka veidoties muižas centrs. 1622.gadā tur atradās koka dzīvojamā ēka, pirts un ērbēģis. 18.gs.sākumā Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta un vairs netika atjaunota.

1737.gadā Sigulda nonāca grāfa Lasī, pēc tam Braunu un Borhu dzimtu īpašumā.1794.gadā muižas centru apbūvi attēlojis novadpētnieks Johans Kristofs Broce (Brotze).