KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Ungurmuiža

Atrašanās vieta: N57° 21` 44.9", E25° 5` 18.92" | Interneta vietne: ungurmuiza.lv/

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Ungurmuiža ir harmonisks 18.gadsimta koka ēku ansamblis, kurš atrodas Cēsu rajona Raiskuma pagastā. Milzu ozolu ieskauts, tas ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras pieminekļu mantojumā. Tā arī ir pārdzīvojusi kara vētras un citas likstas. Nosaukums ir cēlies no tās īpašnieku baronu Ungernu uzvārda, kas to pārvaldīja no 16.gs. līdz 17.gs. vidum. Agrāk šī vieta saucās Orellen, tā to nosauca vācieši.

Ungurmuižas ēka šodien ir nekopta, taču, ņemot vērā apstākļus, apbrīnojami labi saglabājies piemineklis. Ungurmuižas apbūves komplekss ir Eiropas mēroga mākslas un arhitektūras piemineklis. 

1732.gadā to cēla kā savu dzimtas māju barons fon Kampenhauzens, 1751.gadā tika celts mansardstāvs, kurā saglabājušies sienu un griestu gleznojumi – 18.gs. krievu armijas grenadieri kaujas tērpā. Ēkas projektētājs neapšaubāmi bija profesionāls arhitekts. Nākošais īpašnieks bija Somijas ģenerālgubernators, kurš Ungurmuižu iegādājās 1742.gadā. 1755.gadā muižu mantoja viņa dēls Baltazars fon Kampenhauzens, no 1797.gada Krievijas senāta loceklis. Tāpat arī turpmāk muiža piederēja tai pašai dzimtai.

Ziemeļu kara sekas jūtami ietekmēja muižas attīstību līdz pat 18.gs. vidum. Ekonomiskās grūtības tiešā veidā atspoguļojās pieticīgajā muižu arhitektūrā. Kungu mājas līdzinājās zemnieku mitekļiem ar salmu jumtu. 18.gs. sākumā ar Pētera I pavēli mūra ēku celšana ar likumu tika ierobežota. Likums ar laiku zaudēja spēku un pamazām ieviesās ēku celšana plašāk (18.gs. otrajā pusē). Ēkas cēla gan zemnieki, gan muižnieki ar vietējo amatnieku un ieceļojušu meistaru palīdzību.

Baroka stila celtnei sīkrūšu logi, rokoko formās rotātas galvenās ieejas durvis. Mājas ārējā dekorā redzami kalumi, ūdensnotekās kalumi kronētu pūķu galvu veidā. Pagrabā bijusi vannas istaba. Centrā atradās priekšnams ar kāpnēm, aiz tā – dzīvojamā istaba, bet tālāk izeja uz dārzu. Ieejām abos ēkas galos bija vairāk saimnieciska nozīme. Telpas sildīja krāsnis, no kurām saglabājušās ir divas – ar melniem, reljefiem podiņiem.

Pagalma ziemeļaustrumu malā esošā Jaunā klēts celta laika posmā no 1738.-1740.gadam.

1734.gadā Ungurmuižā nodibināja skolu zemnieku bērniem. Līdzās kungu mājai atrodas veidots parks, kas pāriet Mežaparkā. Šeit aug lielākie Latvijas dižkoki.

Centrālais parka celiņš no kungu mājas ved uz Tējas namiņu. To sedz izliektas formas kupolveida jumts, kas pāriet smailē. Arī arhitektūrā izmantoti ir Ķīnas mākslas motīvi.

Atsevišķi ir skatāma baronu Kampenhauzena kapliča. No kapu uzkalna uz austrumiem ved Melnais ceļš, kurš apstādīts ar četrām lapu koku rindām. Ceļš tika izmantots tikai muižnieku bēru gadījumos.

Pēc Kampenhauzenu repatriācijas uz Vācijas kungu māju bija neapdzīvota, bet 1953.gadā tajā atvēra Kūduma skolu.

Šā laika inventāra saraksts ļauj ieskatīties Ungurmuižas saimnieciskajā dzīvē, no tā var uzzināt, ka muižā bija sporta brūzis, maizes ceptuve, veļas māja, pienotava, klēts, ledus pagrabs un citas ēkas.

***Leģenda***

Ungurmuižas kapsētā vairākas reizes parādījies barons. Cilvēki gāja skatīties. Barons sēdēja kapličā pie galda. Tajā pašā kapsētā no kalna krita kāds pieminekļa akmens. Arī kalējs tur neko nevarēja līdzēt. Tikai, kad akmeni iesvētīja, tas vairs neesot kritis.