KAPEC GEOTASK?
  • Mācīšanās process ir izklaidējošs un aizraujošs
  • Atrisinātie uzdevumi pārvēršas koordinātās
  • Iespēja sekot savam progresam
  • Kopā ar skolas biedriem un draugiem doties piedzīvojumā, meklējot slēpņus
Kontaktinformācija
  • E-pasts:

Ventspils pils

Atrašanās vieta: N57° 23` 46.1", E21° 33` 31.3" | Interneta vietne: muzejs.ventspils.lv/livonijas-ordena-pils/

Lai atrastu slēpņa koordinātes, jāatrisina uzdevumi


Livonijas ordeņa pils, kurā šodien izvietots Ventspils muzejs, ir senākā saglabājusies būve Ventspilī, un tā celta 13.gs. otrajā pusē. Pils būvēta kā konventa tipa celtne ar iekšējo pagalmu, un to var uzskatīt par vecāko viduslaiku cietoksni Latvijā, kas tikpat kā nemainītā veidā saglabājis savu pirmatnējo apjomu, vienīgā, kura ir saglabājusies līdz mūsdienām.

13.gs. (1242.g. 19.aprīlī) pāvesta legāts Vilhelms no Modenas atļāva Livonijas ordenim pie Ventas būvēt pili vai cietoksni vai pilsētu. 1290.gadā, kad ordeņa mestrs Baltazars Holte dokumentā par kuršu komtureju ienākumiem norāda, ka Ventspils komturs pakļauts Kuldīgas komturam un liek sūtīt divus ordeņbrāļus no Ventspils pils uz Embūtes pili. 14.gs. pakāpeniski uzcelta regulāra kastela ar iekšējo pagalmu, no 1369.gada saglabājies arī pirmais Ventspils zīmogs un ģerbonis.

1451.gadā vizitācijas aktā tika minēts, ka Ventspils pilī ir tikai septiņi brāļi bruņinieki, 1448.gada vizitācijā konstatēts, ka Ventspilī ir par vienu desmito daļu vairāk pārtikas un bruņojuma nekā Kuldīgā.

Savukārt pils kapela ir vecākā saglabājusies baznīcas telpa Kurzemē. Līdz 16.gs. sākumam paaugstināja pils torni, pirmā un otrā stāva telpās izbūvēja velvju pārsegumus, lielākajās telpās un kapelā apgleznoja sienas un griestus. 13.-16.gs. pili izmantoja Livonijas ordeņa brāļi, tur darbojās evaņģēliski luteriskā baznīca 18.gs.sāk., pareizticīgo baznīca (19.gs.), kā arī cietums (19.,20.gs.). Pils tika izmantota dažādu administratīvu iestāžu un armijas daļu izvietošanai. Padomju armijas daļas pili atstāja 1983.gadā.

Izpētes un restaurācijas gaitā zem vairākiem apmetuma slāņiem atklāti unikāli 15.-17.gs, sienu gleznojumu fragmenti, arheoloģiskajos izrakumos iegūtas daudzveidīgas liecības par pili un tās iedzīvotājiem.

17.gs., 1659.gadā pili nopostīja zviedru karaspēks, bet drīz tā tika atjaunota mūrēto velvju vietā daļēji izbūvējot koka siju pārsegumus. Pils atradās pie nozīmīga jūras ceļa, un pils torni 17.gs.beigās sāka izmantot kā bāku. Pēc Kurzemes iekļaušanas Krievijas impērijā pils joprojām bija Ventspils apriņķa pārvaldes centrs. No 1701.-1706.gadam pils vecās kapelas vietā iekārtoja baznīcu pilsētniekiem – tās telpas rotāja Kurzemes koktēlnieku Nikolasa Sefrensa (Seffrentz) jaunākā un Johana Mertenesa (Martens) darinātās iekārtas.

1827.gadā veiktajā pārbūvē konventa pils ieguva ampīra veidolu, kas ir saglabājies vēl šodien.

Kopš 18.gs. pils izmantota kā hospitālis, cietums, muitas un loču dienesta telpas, bet kapela – luterāņu dievkalpojumiem.